Līdaku copes piedzīvojumi rudenī.

No visām izmēģīnātajām mušām maza 16 izmēra skudriņa bija īstā. 7-tais novembris - pēdējā makšķerēšanas reize pirms lietiem vēl zemajā un dzidrajā vasaras ūdenī.

Grūti iedomāties lieliskāku mušiņmakšķerēšanas piedzīvojumu oktobra beigās. Saulains laiks, kukainīši izlido un alatas barojas pilnām mutēm. Trāpīta diena un trāpīta mušiņa. Žēl, ka pēdējā epizodē kamera neizvilka līdz galam. Šajā vietā varēsiet atkal noķert un atlaist patiešām skaistu zivi.

Oktobra pirmās nedēļas brīvdienas pagāja alatas zīmē. Apciemoju sen neredzētu cilvēku - foreļu makšķernieku, dabas draugu un Zviedrijas Lapzemes zinātāju eMKu un devāmies uz upi. Paldies Tev par foršajām kustīgajām bildēm :) Ir viena epizode šajā makšķerēšanas reizē - absolūts pārsteigums man pašam. Reti laikam, bet gadās, īpaši iesācējiem :)

Ja būsiet šajās vietās, tad, protams, noķeriet un atlaidiet, bet, ja būs nepieciešams, tad upe noteikti uzdāvinās bagātīgu maltīti spēku uzkrāšanai jaunai dienai. Ja jautāsiet uz ko tad ķert, tad sieniet cadis pupa, jeb makstenes kūniņu un nekļūdīsieties. Es, sienot šo mušu, iedvesmojos no meistara Davie McPhail Youtube paraugstundām.

Ceļojums aiz plārā loka melējot lašus.