Biedrība "Sudrablasis" ir organizācija, kuras biedriem ir ne tikai īpaša atļauja, bet arī pienākums ķert lašveidīgās zivis, lai nodrošinātu vaislas materiālu BIOR vajadzībām. Kā var iegūt šādu privilēģiju? Sarunā ar biedrības pārstāvjiem Māri Olti un Kārli Goldmani atklājās, ka šis darbs ir fiziski smags, un bieži rodas grūtības, lai izpildītu noteikto kvotu. Tika runāts arī par novērojumiem saistībā ar maluzvejniecību lašupēs lieguma periodā, kā arī par to, kā šī problēma tiek risināta. Kāds šobrīd ir lašveidīgo zivju resursu stāvoklis Latvijas lašupēs – vai tas ir apmierinošs vai satraucošs?

Šosezon ar licenču trāpīšanu labos laika apstākļos absolūti neveicās. Arī 4. maijā no rīta redzētās līdakas un sapali optimismu neveicināja, tomēr ap 19:00 vakarā, sekojot "copes suņa" norādījumiem, uzsmaidīja veiksme, kas ļāva pielikt skaistu punktu sezonai. Ne asakas!

Lašu paps 81cm. Visa aktivitāte notika kamēr lija lietus! Westins ierindojas manos top mānekļos.

Tā nu sanāca, ka iepirktā licence iekrita februāra līdz šim aukstākajā dienā. Temperatūra vēl ap plkst. 10 bija -12°C, bet par laimi no rīta biju kaseti piesūcinājis ar Johnson's Baby Oil un strādāt varēja diezgan labi. Ap pusdienlaiku izdevās realizēt vienīgo kontaktu, kamēr kolēģis tika pie 2 līdakām.

Pirmo reizi devos paspēkoties ar Salacas B zonu. Pa lielam- zona man nepatika. Diena bija pilnīga necope. Liekas tā bija arī pārējiem, jo vienā brīdi no 10 pieļaujamajiem cilvēkiem uz zonu, 9 atradāmies vienā "točkā" :) 15:30 pirmā cope, un pirmā zivs uz 3 cilvēkiem. Ļoti patīkams dienas noslēgums par labu man. Likās, biju pelnījis "lašmaizīti" :) Ne asakas. P.S. Kādam vēl ir nepatīkamas domas par salacu B? :D

Pāris metieni un @raivisru velk smuku ziemas plankumaino. Domāju šogad vēl pāris šādus redzēsim.

Noslēdzies zinātniskā institūta BIOR Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) projekta „Latvijas Nacionālā zivsaimniecības datu vākšanas programma 2022. gadā” ietvaros organizētā uz nārstu migrējošo lašu un taimiņu uzskaite Salacā. Zivju uzskaite tika veikta divus gadus pēc kārtas, izmantojot automātisko zivju reģistratoru VAKI Riverwatcher. Uzskaites iekārta Salacā tika ievietota jūnija sākumā sadarbībā ar biedrību “Makšķernieku klubs “Salackrasti””, kas uzskaites nodrošināšanai upē uzstādīja sezonālu tača veida norobežojošo konstrukciju un veica tās apkalpošanu. Automātiskais zivju reģistrators piefiksējis ne tikai dažādu citu zivju sugu migrācijas, bet arī Salacas upi apdzīvojošu zīdītājdzīvnieku aktīvu pārvietošanos.

Mūža pirmo metru pavisam necerēti noķēru 2020. gada februārī, savā 4. lašu copes reizē kādā pavisam nelielā lašupē. Līdz nākamajam metram bija jāgaida vairāk kā 2 gadi, līdz šī gada 27. aprīlī to beidzot izdevās sastapt Salacā. Cīņa nebija tik ilga kā ar 90cm eksemplāru, bet emocijas tikpat patīkamas.

Lai gan šī nav mana lielākā trofeja, tomēr tik ilgu cīņu ar zivi līdz šim nebiju aizvadījis. Vajadzēja vairāk kā 10 minūtes, lai šo skaistuli dabūtu krastā. Aiz sajūsmas paspruka tādi epiteti, par kuru esamību savā valodas krājumā pat nenojautu. Video pilnā garumā no iemetiena līdz atlaišanai.

Par spīti 26. marta vētrainajam laikam, nolēmu doties pie ūdeņiem. Mērķis - izmēģināt jauniegādāto brienamkostīmu un zābakus, taču klusībā cerēju beidzot iesvētīt savu jauno taimiņu spininga komplektu, ko komplektēju copei mazajās upēs. Kā man veicās? Skaties video!