Pavisam spontāti sanāca izrauties uz copi dienas vidū. Un lūk kas no tā sanāca... Ap pusdienas laiku ar makšķerēm un somu jau skrēju no garāžas uz ezera krastu, kur ar laivu bija noparkojies Sergejs. Plāns bija samērā vienkāršs, pa dienas vidu mēģināt no zālēm, niedrēm, lēpenēm dabūt ārā kādu līdaku, tad doties kaut kur pusdienās un tuvojoties vakaram mēģināt izbraukt pa bedrēm pie golfkluba cerībā ieraudzīt kādu smuku zandartu. Un ieraudzīt mums bija iespēja, jo šoreiz Sergejs bija uzlicis Live tehnoloģijas, kas mums ļāva nedaudz vairāk un precīzāk ielūkoties tajā kas notiek zem ūdens. Ar līdakām man šoreiz neveicās, pirmā un vienīgā cope man bija burtiski pirmajās 15 minūtēs un tad klusums. Neilgi pēc tam Segejs tika pie smukas mēra līdakas, uz aci 65-70cm. Tiesa gan jāpiebilst, ka jau no paša rīta cope viņam bija iesākusies pozitīvi, jo sanāca tikt pie diviem zandartiem, no kuriem viens izmēra ziņā bija Sergeja jaunas PB - 80cm. Tad, turpinot grozīt rotatoru un skatīties eholotes ekrānā Sergejs atrada smuku zivi, kurai sāka mest virsū mānekļus un skatīties tās reakciju, cerībā ka sekos cope un tā sekoja, tomēr kāpar nelaimi, tas nebija zandarts, bet gan līdaka nedaudz virs 1m un pievelkot praktiski pie pašas laivas šī zaļsvārce nokoda vienu no trijžuburiem, kurš bija paredzēts stiklacim un bija uzsiets uz pītās auklas, un ar pīrsingu aizpeldēja atpakaļ dziļumā. Pēc ne visai veiksmīgās pēcpusdienas līdakcopes, devāmies iestiprināties tuvākajā kafejnīcā, kura atrodas maksimāli tuvu ūdenim. Un tad sākās mans pirmais piedzīvojums copējot ar jaunajām Live tehnoloģijām. Sākumā viss likās ļoti vienkārši un jau cerēju ka te tik nu sāksies viens pēc otra, bet...tik viegli tas nemaz nav. Zivi redz, māneklis krīt tai gar degunu, bet te tev nu bija...viņai tas nemaz neinteresē! Daudzus zandartus redzējām, daudzus centos piemānīt, bet nemaz tik raiti negāja. Tomēr viens no daudzajiem izrādījās nedaudz izbadējies un pēc veiksmīga iemetiena, nolaižot pareizajā dziļumā un klausot Sergeja ieteikumus, sajutu ļoti uzmanīgu pieskārienu...piecirtu un...ir! Pirmais zandarts, kura copi es ne tikai sajutu, bet arī redzēju ekrānā. Sajūtas tiešām ļoti interesantas. Neilga bet ne mazāk patīkama cīņa un zandarts veiksmīgi iesmelts uztveramajā. Ātra foto un videosesija un atgriežam smuko zivi atpakaļ ūdens valstībā. Tāds nu īss kopsavilkums par manu piedzīvojumu izmantojot Live tehnoloģijas copē.

Sveiciens, visiem! Augusta starts un šoreiz mani ceļi ved uz Kurzemi, Usmas ezeru. Tehnoloģijas iet uz priekšu straujos tempos un tam seko arī copes pausale. Nu jau kādu laiku Latvijas ūdeņos vīri ķer ar LIVE tehnoloģijām, taču līdz šim man nav bijusi pieredze ar to - tikai tik daudz, cik manīts internetā par šo tēmu. Tā nu es dodos uz Usmas ezeru, ciemos pie Mārča a.k.a. @cope_usma un plānā cope ar panoptix un klasikā. Šajā epizodē vērtīgas sarunas laivā un Mārcis dalas ar pieredzi par pano tēmu. Domāju, katrs skatītājs var kaut ko paņemt arī priekš sevis no tā. Zinu, ka iekšējos kuluāros šī tēma tiek apspriesta daudz un dikti. Ir dažādi viedokļi par to vai tā pat skaitās vispār cope, vai datorspēlīte? Skaidrs, ka tā nav klasiskā izpratnē cope, kuru mēs zinām, bet tā arī ir cope. Tikai teiksim tā - savādāka

tas tikai man liekās ka visām lielajm zivīm xana?