Kaņiera ezers un superīgs laiks lai pasauļotos, bet piemeklējot pareizu mānekli arī tādā laikā sanāk tikt pie dažām smukām līdakām.

Te, īsumā kā gāja ezerā. Copēju pārsvarā ar Ultra light kātiņu, 1-4 grami ar divi gramīgo sviniņu.

Sanijai un Dimam, tāpat kā visiem normāliem vīriešiem, nedēļas beigās patīk aizbēgt no ģimenēm. Bet ne jau kaut kur klubā, krogā vai pie meitenēm, kas būtu saprotami un piedodami, ņemot vērā viņu jauno vecumu un veiklību. Bet mūsu varoņi, kā jau senā jokā par Ļeņinu, stāsta savām sievām, ka iet pie saimniecēm, un čukst saimniecēm, ka skrien pie sievām. Un viņi paši - uz mežonīgo upi, kas apmaldījusies mežos. Un viņi ķer, ķer, ķer. Pelējums, asari, līdaka, forele. Viņi ķer alkatīgi. Ar aizrautību. Ar degošām acīm. Un tad viņi maigi noglāsta zivi pa tās pērļu zaigojošo pusi, čukst viņiem “cik tu esi skaista”, dažreiz pat noskūpsta un pēc tam ar mīlestību laiž viņu dzimtajā upē, solot jaunu randiņu pēc gada. Zivīm, protams, šāda attieksme patīk, un pēc gada noteikti notiks noteiktā tikšanās. Noskatieties mūsu filmu par tik intīmu randiņu ar forelēm Latvijas mežu tuksnesī romantiskas mūzikas, sienāžu vakara čivināšanas un upes vēsās skaņas pavadījumā. Un lai jūsu makšķeraukla nekad nesaplīst.

arī saulē un bezvējā var noķert trofejas!

Dažas līdakas no jūnija copēm Babītes ezerā. Šī gada lielākā, norāvies monstrs utt..

Pavisam spontāti sanāca izrauties uz copi dienas vidū. Un lūk kas no tā sanāca... Ap pusdienas laiku ar makšķerēm un somu jau skrēju no garāžas uz ezera krastu, kur ar laivu bija noparkojies Sergejs. Plāns bija samērā vienkāršs, pa dienas vidu mēģināt no zālēm, niedrēm, lēpenēm dabūt ārā kādu līdaku, tad doties kaut kur pusdienās un tuvojoties vakaram mēģināt izbraukt pa bedrēm pie golfkluba cerībā ieraudzīt kādu smuku zandartu. Un ieraudzīt mums bija iespēja, jo šoreiz Sergejs bija uzlicis Live tehnoloģijas, kas mums ļāva nedaudz vairāk un precīzāk ielūkoties tajā kas notiek zem ūdens. Ar līdakām man šoreiz neveicās, pirmā un vienīgā cope man bija burtiski pirmajās 15 minūtēs un tad klusums. Neilgi pēc tam Segejs tika pie smukas mēra līdakas, uz aci 65-70cm. Tiesa gan jāpiebilst, ka jau no paša rīta cope viņam bija iesākusies pozitīvi, jo sanāca tikt pie diviem zandartiem, no kuriem viens izmēra ziņā bija Sergeja jaunas PB - 80cm. Tad, turpinot grozīt rotatoru un skatīties eholotes ekrānā Sergejs atrada smuku zivi, kurai sāka mest virsū mānekļus un skatīties tās reakciju, cerībā ka sekos cope un tā sekoja, tomēr kāpar nelaimi, tas nebija zandarts, bet gan līdaka nedaudz virs 1m un pievelkot praktiski pie pašas laivas šī zaļsvārce nokoda vienu no trijžuburiem, kurš bija paredzēts stiklacim un bija uzsiets uz pītās auklas, un ar pīrsingu aizpeldēja atpakaļ dziļumā. Pēc ne visai veiksmīgās pēcpusdienas līdakcopes, devāmies iestiprināties tuvākajā kafejnīcā, kura atrodas maksimāli tuvu ūdenim. Un tad sākās mans pirmais piedzīvojums copējot ar jaunajām Live tehnoloģijām. Sākumā viss likās ļoti vienkārši un jau cerēju ka te tik nu sāksies viens pēc otra, bet...tik viegli tas nemaz nav. Zivi redz, māneklis krīt tai gar degunu, bet te tev nu bija...viņai tas nemaz neinteresē! Daudzus zandartus redzējām, daudzus centos piemānīt, bet nemaz tik raiti negāja. Tomēr viens no daudzajiem izrādījās nedaudz izbadējies un pēc veiksmīga iemetiena, nolaižot pareizajā dziļumā un klausot Sergeja ieteikumus, sajutu ļoti uzmanīgu pieskārienu...piecirtu un...ir! Pirmais zandarts, kura copi es ne tikai sajutu, bet arī redzēju ekrānā. Sajūtas tiešām ļoti interesantas. Neilga bet ne mazāk patīkama cīņa un zandarts veiksmīgi iesmelts uztveramajā. Ātra foto un videosesija un atgriežam smuko zivi atpakaļ ūdens valstībā. Tāds nu īss kopsavilkums par manu piedzīvojumu izmantojot Live tehnoloģijas copē.

Ar makšķernieku sportistu Sergeju devāmies patrennēties pirms BAM laivu līgas Ķīšezerā un Baltezerā. Piedzīvojumi sākās vēl netiekot līdz pirmajam iemetienam. Kopumā emocijām bagāta diena un superīgi pavadīts laiks.

Neskatoties uz nelabvēlīgo laika prognozi - saule un praktiski pilnīgs bezvējš, nolēmām atkal doties uz Kaņieri. Kaut kādas līdakas sanāca atrast, bet ne gluži tas uz ko mēs cerējām. Toties izskatās ka nākošā cope būs vēl interesantāka, jo tas būs pirmais izbrauciens ar copes gidu.

Devāmies atkal uz Kaņiera ezeru un nolēmām sarīkot arī nelielas sacensības - kurš pirmais uz Jelgavas mūdzi noķers zivi.