Sanijai un Dimam patīk medīt foreles, kāpt meža brikšņos, noiet desmit kilometrus pa mežonīgu, neizbraucamu egļu mežu, lai beidzot sasniegtu neskartu upi, lauku ceļa platumu un noķertu neiespējami kūdras zivis - pelējumu vai foreli. Un vakarā, kad zvaigznes mirdz ar sudraba zvīņām virs telts, puiši kurs uguni, uzvārīs tēju un klusi apspriedīs pagājušo dienu zem sausas malkas sprakšķēšanas, un augšā lidojošās dzirksteles izgaismos viņu priecīgās neskutās sejas, jo laime, tā ir - nāk tiem, kas ir mērķtiecīgi, smagi strādā un nebaidās paklupt.