Lietotājs:H20

Te, īsumā kā gāja ezerā. Copēju pārsvarā ar Ultra light kātiņu, 1-4 grami ar divi gramīgo sviniņu.

Kad parādās pirmie sniegpulkstenīši zem logiem, tad gaisā lido vimbas. Dažreiz ir arī otrādi. Lai kā arī tur būtu, skaidrs ir viens, debesīs spīd pavasaris, tek kļavu sulas un kūpinātavai malciņa sagādāta. Vien gara pīcka, desmit grami sviniņa, pludiņa, sliekas un aiziet!

Šoziem apciemoti vairāki lielie ezeri. Vairākas reizes pabūts Burtnieka ezerā, tad Lubānā, Alūksnes ezerā, Kālā, Ķīšezerā. Pacopēts Piebalgas ūdeņos. Kāju uzliku arī uz Kaņiera un Babītes ezeriem. Tad nu lūk , pienāca Engures ezers. Vairākas dienas pacopēju, un arī šo to izdevās iemūžināt. Kaut nobraukāts simtiem kilometru, 98 degviela nodedzināta pamatīgi, gulēts mīnusos automašīnā, piedzīvots putenis un vēl visādi pigori darīti un nedarīti. Ko tu dabai padarīsi. Vilina. Un ja vēl izdodas atklāt jaunus ūdeņus, tad vienmēr līdzi nāk jauni piedīvojumi. Tādēļ jau dzīvojam, lai baudītu.

Zemledus sezona ir veiksmīgi atklāta.

Ir ziemas vidus. Nav vairs pirmais ledus, un nav vēl pēdējais. Lielie lomi bija jau, vai tikai vēl būs? Tā nu visā šajā copes reizē, ik pa laikam kāds aserēns, un arī līdaka copē!

Šosezon trešo reizi Burtniekā. Pirmā bija veiksmīga, otrā klusums. Šajā reizē kaut kas atkal grabina.

Ārā aiz loga vējš, kaut kur puteņo, kaut kur snieg. Pilna galva ar nemieru, kā tad nu būs. Neviens vēl nav braucis, viss sasnidzis un kluss. No gaisa krīt slapš sniegs un es jau eju pa to. Pirmie āliņģi izurbti 2 m dziļumā. Pirmais asarītis ir sprīža izmēra liels. Un pēc necopes nomainu vietu. Tur mazliet virs metra. Tad pieķērās lielais. Un tad, tad arī norāvās. Suns izvazājies pa mežiem, un es laimīgs.

Trīs dienas pēc kārtas devos uz ezeru. Pāri pauguriņiem un plāvām. Ezers sevi glabā viltīgas līdakas un tumšus asarus. Vasarā no laivas, te īsts kaifs. Zin, to tikai vietējie. Vai tie, kas dodas savvaļā. Kopā ar Artemusu devāmies copēt. Ir janvāra beigas, ziemas vidus.

Papētīju ezera dziļuma karti. Uz savu noskatīto vietiņu jāiet pusotrs kilometrs. Tur var copēt gan trijos metros, gan 60 metrus tālāk pat 14 metros. Ārā pūš DR vējš līdz kādiem 8m sekundē, ir nulle grādu un apmācies. Viss ir. Un vēl viens makšķernieka stāsts var sākties.

Burtnieka ezers gandrīz janvāra vidū, gandrīz kur vidusburtnieks, kaut kur austrumos. Šogad triju dienu laikā, te no mīnus 19 grādiem uz ezera, nokrīt līdz plusiem, un pūš vējš. No baltas sarmas kokos un sejā salu, līdz suņa spalvām un bļitkas acs. Esot šeit otro reizi, un zini, ne pēdējo.