Kad lielākā daļa jau dodas mājās, tikai tad mēs ierodamies pie upes...pulkstenis ir 14:00 mēs sākam savus pirmos metienus. Vietu izvēle ļoti ierobežota, jo praktiski visa upe ir klāta ledus segā. Dažos tīrajos pleķīšos sanāk izdarīt pa kādam metienam un tīrajā ūdenī ieraudzīt arī kādu norautu mānekli.
Pirmo reizi devos uz Svētupi, lai mēģinātu tikt pie kāda lašveidīgā.
Uz Svētupes-Jaunupes posmu pieejamas 20 licences...mēs satikām vēl 6 cilvēkus un neviens neko iepriecinošu pastāstīt nevarēja...zivis klusē...
Tomēr neatlaidība un garie pārgājieni kaut kādu rezultātu mums atnesa...jā, varbūt ne tas uz ko bija cerēts, bet jebkurā gadījumā adrenalīna un enerģijas uzlāde dabūta!
Pēc vairāk kā nedēļas pauzes atkal devos uz mazo upi, cerībā tikt pie kādas zivtiņas, diena sākās diezgan pozitīvi...piebraucot pie upes citu auto nebija, kas deva cerības uz to kas būs samērā mierīga pastaiga gar upi. Tomēr pēc stundas atgriezos realitātē...sestdienas diena...satiku pirmos copmaņus, kuriem rezultāts bija identisks manējam...pilnīga nulle. Nedaudz papļāpājām un devāmies katrs meklēt savu zivi.
Ar sesto piegājienu beidzot sanāca atvērt lašveidīgo zivju sezonu. Izbridām Salacas krastus, izpeldējos mazajā Salacas pietekā, atradu kārtējo mānekli un mazajā upītē beidzot sanāca tikt pie smukas zivtiņas, kura pēc īsas fotosesijas tika palaista atpakaļ brīvībā.
Lai arī laikapstākļi nav iepriecinoši - ūdens līmenis krietni virs normas un duļķis visās upēs, nolēmām doties lašveidīgo zivju meklējumos. Divu dienu laikā paviesjoāmies vairākās ļoti atšķirīgas upēs un kaut kur pat redzējām smuku zivi. Pie Salacas satikām inspektoru ar kuru forši papļāpājām. Pie upes satikām arī pazīstamus copmaņus, kuru rezultāts bija ļoti līdzīgs mūsējam :) bet jācopē ir līdz pēdējam metienam, ko mēs arī turpinājām darīt.
Jau pavisam drīz būs atkal iespēja doties pie upēm un upītem, lai mēģinātu tikt pie šīs spēcīgās un skaistās zivs. Īss ieskats tajā kā es gatavojos un noteikti būs vēl citi video par lašveidīgo zivju copi, tā ka neaizmirsti nospiest pogu Subscribe!
Tiem kuri plāno uzsākt copes video filmēšanu varētu būt kas noderīgs videoieskats par to kas nepieciešams un kam pievērst uzmanību.
Nolēmām 2024 gada līdaku copes sezonu noslēgt Babītes ezerā. Bijām pārsteigti redzēt cik daudz copmaņu nenobijās no sniega un arī devās ezera plašumos meklēt zivis. Mūsu laivā pie zivīm tika tikai Andrejs. Man sezona noslēdzās ar vienu knapu copi uz lielajiem mānekļiem.
Mērsraga makšķernieka piemiņas kauss Engures ezerā, kur visi cenšas tikt pie lielākās līdakas, lai iegūtu pirmo vietu. Spēcīgais vējš nes pa ezeru pat ar diviem enkuriem, bet mēs un visi pārējie copmaņi cīnamies līdz pēdējam metienam, jo viena zivs var visu izšķirt!
Neliels ieskats no manis par lielo mānekļu tēmu un dažas nianses mānekļu aprīkošanā. Ja bija noderīgi droši paraksties un iekomentē.