Aktīvākie lietotāji
Jaunākie komentāri
- Pirmais ledus vidzemē. [2] H20 / 21.dec, 22:54
- Vai aktieri makšķerē? [1] Ruu / 19.dec, 16:26
- Līdakas un Leģendas. Latgale (jauns seriāls) [2] klegers1 / 4.nov, 12:16
- Gaujas līdaku dīdīšana. Ceturtā daļa. Klinšu sapali uz 15 cm džerku. [1] PiNky / 28.okt, 21:48
- Grabovskis Maskavā 2024 [64] linards89 / 14.okt, 23:12
Pievieno video
Arī Tu vari pievienot video šeit. Atrodi video kādā no populārākajiem video portāliem, kuru Tu vēlies parādīt citiem, galvenais, lai tas būtu par makšķerēšanu.
Šobrīd mēs atbalstām video no šādiem portāliem:
Surikātisms
Lielas gaisa temperatūras svārstības, stiprs vējš, putina sniegs...vai tas var atturēt no ieplānotās copes? Nekādā gadījumā! Dodamies ar tēti uz Dzirnezeru un par spīti surikātiskajiem laika apstākļiem kaut kādus asarus tomēr noķeram. Copēt ir forši!
Vērtējums: (7 balsis)
Skatīts: 2446
- Pievienoja: parcopi.lv
- Datums: 11.janvāris 2019, 19:41
- Atslēgvārdi: dzirnezers, asaru cope no ledus, asari, zemledus makšķerēšana, bļitkošana, asari uz bļitku, plēsīgo zivju atraktors, alikti laika apstākļi, muzikālā pauze, parcopi.lv
- Kanāli: Parcopi.lv copes video
Pievienot kanālam
Sadaļas:
- Sākums
- | Bildes
- | Video
- | Ziņas
- | Forums
- | Sacensības
- | Eksperti
- | Blogi
- | Sludinājumi
- | Noderīgi!
- | CL karte
- | Mans profils
Redakcija:
©2004-2024 CopesLietas.lv
Makšķerēt kopā ar tēti-kā man tas pietrūka ! Mani sencīši izšķīrās, vien pāris reizes bērnībā mani paņēma uz copi, bet "slimība" pielipa uz mūžu.
Nu jā, copes ar tēti vienmēr ir savā ziņā īpašas. Lai arī mums daudz kur uzskati nesakrīt un mēs bieži vien arī pakašķējamies copēs, tomēr tētim visu cieņu. Tieši viņš no bērnības mani pieradināja mīlēt dabu un ūdeņus un arī copes prieku tieši viņš iemācīja. Gan jau nebija viegli tādiem sīkajiem visu laiku piņķerēt vaļā bārdas, maukt uz āķa slieku viņu vietā un visu laiku visu skaidrot kas un kā.... Tās atmiņas no bērnības, kad tētis, es un brālis trijatā braucām uz 2-3dienu copi un palikām pa naktī teltī pie ezera - tās reizes man laikam mūžigi paliks atmiņā. Tās reizes bija kaut kas mega īpašs. Kad zināju, ka braucam nākamajā dienā ar teltīm un nakšņošanu - es no satraukuma nevarēju aizmigt. Ātrāk gribējās to rītu. Tagad ar tēti retāk sanāk kopā pacopēt, viņam joprojām tuvāka ir pludiņmakšķerēšana, man atkal vairāk ar spiningu patīk, bet tomēr dažas reizes kopā pacopējam arī vasaras sezonā. Toties ziemā uz ledus, gan sanāk biežāk kopā copēt. Prieks, ka tētis savā vecumā nav zaudējis copes prieku un azartu, un dabu joprojām mīl tikpat, ja ne vairāk.