Veikta Kaņiera ezera zivju faunas izpēte

Dabas aizsardzības pārvalde ar Zivju fonda atbalstu Kaņiera ezerā Engures novadā veikusi zivju faunas izpēti. Iegūtie dati tiks izmantoti jaunu Kaņiera ezera ekspluatācijas noteikumu izstrādes procesā.

Dabas aizsardzības pārvalde ar Zivju fonda atbalstu Kaņiera ezerā Engures novadā veikusi zivju faunas izpēti. Iegūtie dati tiks izmantoti jaunu Kaņiera ezera ekspluatācijas noteikumu izstrādes procesā.

Izpētes darbus veica Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts «BIOR» Zivju fonda finansiāli atbalstīta projekta «Hidroloģiskā režīma izmaiņu ietekmes novērtējums uz zivju resursiem un citām dabas vērtībām Kaņiera ezerā» ietvaros. Augusta beigās tika veikta kontrolzveja, kā rezultātā ezerā konstatētas 11 zivju sugas – līdaka, plaudis, plicis, rauda, rudulis, līnis, karūsa, vīķe, asaris, akmeņgrauzis un deviņadatu stagars. Salīdzinājumam – 1997. gadā tika konstatētas 12 sugas, 1992. gadā 9 sugas, savukārt pagājušā gadsimta 50. gados – 7 sugas. Biežāk sastopamās zivju sugas ir ruduļi, asari, raudas un vīķes.

Pētījuma ietvaros analizēta arī Kaņiera ezera zivju faunas struktūra, ezera produktivitāte, kā arī ezera ūdens līmeņa svārstību un hidrotehnisko būvju darbības ietekme uz zivju populāciju ezerā. Kaņiera ezera produktivitātes rādītāji atbilst vidējam Latvijas ezeru līmenim, atsevišķos rādītājos tos pat ievērojami pārsniedzot. Ūdens līmeņu svārstību ietekme vērtēta kā negatīva attiecībā uz zivju resursiem, taču ņemot vērā zināmus makšķerēšanas ierobežojumus ezerā, eksperti būtisku zivju krājumu samazināšanos neprognozē. Zems ūdens līmenis Kaņiera ezerā var radīt pastiprinātas problēmas ziemā, ledus periodā, kad var notikt zivju masveida bojāeja, ko vēl vairāk pastiprina ezerā izplūstošie sērūdeņi. Eksperti tādēļ uzskata, ka no zivju krājumu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas viedokļa Kaņiera ezerā būtu ieteicams uzturēt maksimāli iespējamo ūdens līmeni.

Kaņiera ezers un tā apsaimniekošana pēdējos gados ir bijis aktuāls temats un raisījis ne vienu vien diskusiju par vislabāko veidu, kā uzturēt ezeru, lai labi tā tuvumā justos gan vietējie iedzīvotāji, gan makšķernieki, gan ezera un tā piekrastes dabas vērtības. Lai rastu problēmas risinājumu, ezera apsaimniekošanā iesaistītās puses – Dabas aizsardzības pārvalde, Engures novada pašvaldība un uzņēmums «Latvijas valsts meži» vienojās par kopēju sadarbību Kaņiera ezera un ar to saistīto procesu izpētes veikšanā, kā arī jaunu Kaņiera ezera ekspluatācijas noteikumu izstādē. Zivju faunas pētījums ir viens no komplicētās izpētes posmiem