Milzu izdevumus no pārgalvīgajiem makšķerniekiem nepiedzīs

Zemledus makšķernieku simtu nocelšana no piektdien jūrā ieskalotiem ledus gabaliem valstij izmaksāja daudzus tūkstošus latu. Šos izdevumus apmaksās visi nodokļu maksātāji, jo valsts nevar piedzīt izmaksas no pārgalvīgajiem bļitkotājiem. Kasjauns.lv jau rakstīja, ka piektdien, 29. martā, Jūrmalā, Majoros, un Rīgā pie Buļļupes jūrā tika aizdzīti divi lieli ledus gabali, uz kuriem kopumā atradās 223 zemledus makšķernieki. Glābēji rīkojās operatīvi, iesaistīja milzum daudz resursu un visus dažu stundu laikā izglāba. Tas izmaksāja ne mazu naudu – palīgā pārgalvjiem devās ne tikai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), ātrā medicīniskās palīdzības un policijas ekipāžas, bet glābšanas darbos piedalījās arī ostas velkoņi, armijas helikopteri un ledlauzis „Varma”, kurš pieturēja ledus gabalus, lai tos neieskalotu tālāk jūrā.

Piemēram, helikoptera darba stunda izmaksā 1000 latu, bet palīgā atlidoja divi helikopteri. No brīvdienām tika atsaukti desmitiem operatīvo dienestu darbinieki, par kuru darbu nu jāmaksā dubultīgi. Arī velkoņu un ledlaužu izmantošana izmaksā ne mazums. Visi izdevumi vēl nav aprēķināti, jo glābējiem primārais bija cilvēku glābšana, nevis naudas skaitīšana.

Gan VUGD, gan armijā uzsver, ka par cilvēku glābšanu naudu nepiedzen un nevienu no pārgalvjiem nesoda, jo tiesiski tas nav paredzēts. Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis Normunds Stafeckis norādīja, ka saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem par glābšanu uz jūras „naudu neņemam”. Līdzekļi jau ir iekļauti armijas ikgadējā budžetā. Toties kad jāveic materiālo vērtību glābšana, piemēram, kuģim uzskrienot uz sēkļa, tad tas ir maksas pakalpojums. „Bet ne cilvēku glābšana,” viņš uzsvēra.

Atsakās kāpt glābēju helikopterā bez makšķernieku kastes

Tagad daudzi nodokļu maksātāji ir sasutuši, ka par glābšanas darbiem būs jāmaksā no valsts kopējās kases, bet izglābtie tikuši sveikā tikai ar nelielu izbīli. Starptautiskie noteikumi paredz, ka par dzīvības glābšanu uz jūras no izglābtajiem naudu nepiedzen. Samaksa vienīgi tiek prasīta par materiālo vērtību glābšanu. Līdz ar to bļitkotāji pat jutās kā kinozvaigznes, jo viņu glābšanu pārraidīja teju vai visas pasaules lielo telekompāniju ziņās.

Pats kuriozākais bija tas, ka bija pat tādi, kuri mēģināja atteikties no savas dzīvības glābšanas. Viens bļitkotājs atteicās kāpt helikopterā, jo viņam palīgā ar koka airu laivu iroties kāds draugs. Izrādījās, ka glābēji helikopterā uzņēma cilvēkus bez zemledus makšķernieka aprīkojuma, bet iepriekš aprakstītais kungs nevēlējās savus instrumentus pamest, raksta „Neatkarīgā Rīta Avīze”. Rezultātā glābējiem vajadzēja glābt arī zvejnieka dēlu koka laivā, jo necik ātri viņš nevarēja pairties un laikapstākļi nebija labvēlīgi tādam ceļojumam jūrā.

Spriedīs par bļitkotāju bezatbildību

Varbūt šoreiz atbildīgie dienesti un ministrijas spēs vienoties ne tikai par kosmētiskiem uzlabojumiem tā dēvēto bļitkotāju lietā, bet nonāks arī līdz reāliem darbiem, kas neapzinīgiem zemledus makšķerniekiem liks atvērt makus un iekļūt sodu reģistrā. Līdz šim nekas vairāk par parunāšanos nav noticis, raksta „Neatkarīgā Rīta Avīze”.

Pēc Lieldienām visas ieinteresētās puses, izņemot, protams, pašus zemledus „varoņus”, sākšot spriest, ko darīt. Jāatgādina, ka šādas sarunas notiks ceturto vai pat piekto reizi. VUGD sola rīkot kopīgu sanāksmi ar zemledus makšķernieku glābšanā iesaistītajiem dienestiem, lai meklētu kopīgus risinājumus, kā ierobežot cilvēku kāpšanu uz ledus. Citu valstu pieredze liecina, ka tur tiek noteikts ledus bīstamības periods. Ja tad cilvēki kāpj uz ledus, viņus drīkst administratīvi sodīt.

Piemēram, Latvijas Makšķernieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Alvis Birkovs jau ir izteicies, ka būtu vajadzīga gan efektīva brīdinājuma sistēma, gan apdrošināšana, gan administratīvie sodi. Dodoties ceļojumā, saprātīgi domājošs cilvēks sevi apdrošina pret nelaimes gadījumiem. Līdzīgi vajadzētu rīkoties arī makšķerniekiem, kuri vēlas kāpt uz ledus.