Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Ir pagājušas vien pāris dienas kopš Latvijas foreļu čempionāta, un man jums raiti jāpastāsta, kā tur gāja. Uzdevums labs, bet ne viegls. Tāpēc ka ļaudis vienmēr iedalās tajos, kas dara, un tajos, kas skatās. Un, ja iepriekš par tādām sacensībām jūs neko nezinājāt, – acīmredzot piederat pie otrajiem.
Tad jums būtu jāzina, ka pie mums Latvijā jau trešo reizi tika sarīkotas sacensības, kādu iepriekš nebija bijis ne pēc dalībnieku sastāva, ne pēc dīvainajiem noteikumiem ņemot.
Upē tiek ielaistas zivis, lai kilometru garā posmā, sacenšoties divas dienas, tās ķertu un laistu atpakaļ. No kill ir princips, kuram pateicoties zivju krājumi upē pēc turnīra ir krietni papildināti. Izklausās pārāk labi, lai būtu īstenība, vai ne? Tāpēc eksistē vietējie dzīves abižotie dabasmīļi, kuri kā dabiskā izlase ar makšķeri rokās (labākajā gadījumā) zivju pārprodukciju situāciju atkal normalizē. Vakar viens tāds malacis ar tārpu uz āķa klāstīja, ka tāpat no tām ielaistajām izdzīvo vien 2–3%. Mums ir erudīti makšķernieki...
Par to vairāk jūnija Copes Lietu žurnālā stāsta Māris Olte