Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Varētu likties, ka, copējot ar silikona vai gumijas zivtiņām, neko sevišķi jaunu nevar izdomāt – ir pats māneklis un džiggalva ar āķi, attiecīgi māneklis tiek piesiets pie pavadiņas vai pamatauklas, un uz priekšu – līdaku medībās. Bet ir tomēr nianses, kā šis māneklis tiek pasniegts plēsoņai. Šoreiz apskatīšu populārākās pavadiņu sistēmas, kas bieži vien man ļāvušas tikt pie skaistiem lomiem.
Kā jau zināms, praktiski visas pavadiņu sistēmas nāk no basu copes. Amerikāņi tās izmanto jau pietiekami sen, mēs tās apgūstam pēdējos 3–4 gadus. Kāpēc vispār vajadzīgas šādas sistēmas? Tie, kas tikko sāk lauzīties šajā lietā, bieži vien to ātri pamet, sakot, ka īsti neesot jēgas… Es uzskatu, ka jēga ir, turklāt ļoti liela. Lietojot pareizo sistēmu, ir iespējams, piemēram, noķert neaktīvu zivi, kas ar klasisko džigu ne vienmēr ir iespējams. Tāpat var copēt tādās vietās, kur ar gumijas mānekli tas nav realizējami dažādu iemeslu dēļ. Lai labāk saprastu, kas ir kas, apskatīšu populārākās sistēmas:
- Karolīnas sistēma;
- Teksasas sistēma;
- Splitšots;
- Maskavas sistēma (otvodnoi povodok).
Šīs ir populārākās pavadiņu sistēmas. Protams, ir vēl arī daudz citu, taču mūsu apstākļiem pilnīgi pietiek ar iepriekš minētajām. Pavadiņu sistēmas ir tā lieta, kas bieži palīdz tikt pie kārotā loma, pat necopes dienās.
Žurnālā - 18 lpp.
Nu kāpēc šitā jādarās? Vispirms iekārdina un tad "Žurnālā - 18.lpp."......... Īsti makšķernieki- prot uzķert