Vēlā rudens līdaka. 

Jūs droši vien esat aizdomājies, kā būtu, ja džiga māneklim varētu pievienot vibrēšanas un teicamas skaņas efektu. Tādā gadījumā tas pārvērstos par kairinātāju, kas vienlaicīgi strādātu uz visām plēsoņas maņām: redzi, dzirdi, ožu, sānu līniju un pat garšu. Un tas, neapšaubāmi, būtu interesanti.

Skaties, kā gribi, bet mīksto mānekļu grupējumam, lai arī kādā montāžā tas tiktu prezentēts, ir savi trūkumi. Lielākajiem ir spēcīga vibrācija un skaņas efekts vietās, kur grunts ir mīksta. Akmeņainās un cita veida cietas virsmas vietās situāciju daļēji uzlabo volframs, kurš, pieskaroties tādai, rada īpatnēju skaņu. Kas attiecas uz vobleri, tad dabūt to 6 vai 9 metros, neietekmējot spēli, ir sarežģīti. Es šoreiz nerunāšu par velci. Tāpēc arī vobleri aprakstītajos ķeršanas apstākļos par efektīvu tomēr uzskatīt nevaru. Atliek vien svešinieks ratlins, kuru daudzus gadus esmu pilnīgi nepamatoti ignorējis, taču vienā no pēdējām Volgas rudens ekspedīcijām viņš man lika pārdomāt dzīvi.

Ratlins (pasaulē dēvēts par Vibration, Vib jeb Ratlin) principā ir tas pats džiga māneklis, tikai voblera veidolā. Tam nav mēles, māneklis tiek stiprināts nevis degungalā, bet gan speciālā cilpā mugurā. Vienmēr grimstošs un paredzēts tāliem iemetieniem. Vairākumā gadījumu tas ir plakans, un izsvarojums ir vienmērīgi izklāts vēderdaļā.

Vadīt to var divējādi. Klasiski ietinot, kad tas aktīvi vibrē un rada līdzīgu efektu kā krenku klases vobleri. Otrs paņēmiens jau ir krietni aizraujošāks. ...

Starp citu – ja ir kāda tēma, par kuru jūs vēlētos uzzināt ko vairāk, aicinu to, kā arī savas domas un idejas sūtīt uz cl@lilita.lv.

Ingus Dukaļskis CL12 – 10 lpp.

Copes Lietas Nr.12.