Aleksandra Stocka zivju smeķis.

Meistars Aleksandrs Stockis ir radoša personība – rokā jau gatavs darinājums, bet galvā top nākamais copes rīku uzlabojums.

Pirms gadiem piecpadsmit Aleksandrs Rojā atvēra makšķerpiederumu veikalu, tajā tirgoja no Rīgas bāzēm atvestās standartpreces, arī nezināmas izcelsmes, droši vien Ķīnā taisītas āķu sistēmas. Reiz, izsaiņojot preci, viena sistēma maisiņā izrādījās brāķis – pavadiņas atsējušās, pērlītes izbirušas. Saša visu ātri salaboja, un pēkšņi radās ideja – kāpēc man jātirgo kaut kādi nekvalitatīvi draņķi, ja es pats varu daudz labāk. Un tā arī radās Aleksandra Stocka pirmās pašdarinātās sistēmas jūras copei. Gadu gaitā tika veikti dažādi uzlabojumi, un tagad liekas, ka neko labāku uzsiet vairs nav iespējams. Tie, kuri izmēģinājuši Aleksandra taisītās plekstu sistēmas, citas vairs nelieto.

Kas tad tāds sevišķs un butes kārdinošs ir Aleksandra darinājumos? Ārēji sistēmas liekas tādas pašas kā veikalā nopērkamās, bet meistaram ir savi knifi.

Kad cope mazāk aktīva, butes uzturas pie grunts un augstāk pie karājošās ēsmas negrib celties. Tādām dienām Aleksandrs izdomājis sistēmu, kas tiek sieta uz nerūsējoša metāla trosītes, tāda ir smagāka un guļ uz grunts.

Vienas pašas sistēmas nav neko vērtas, ja galā nebūs piekabināts piemērots grimulis.

Vairāk ar foto un copes knifu aprakstiem Aldis Jermaks žurnāla 42.lpp.

Copes Lietas Nr.12.