Vectēva Rūdolfa mantinieks

Sabalansētām jābūt visām zemledus makšķerēšanas sastāvdaļām – attiecīga garuma un stingrības kātiņam, tievai auklai (ne resnākai par 0,11 mm) un jutīgam sardziņam (labākais materiāls tam esot no krievu laiku rentgena platēm). Sīkuļa driblings jāsāk no pašas grunts, un mormiška nepārtrauktā kustībā jātricina uz augšu.

Nogaršošana ilgst tikai dažas desmitdaļas sekundes, tāpēc tricināšanas procesā visu laiku uzmanīgi jāseko sardziņam. Ne vienmēr tas copes brīdī nolieksies, reizēm apstāsies, reizēm pasliesies uz augšu. Pēc katras mazākās sardziņa kustību izmaiņas momentāni ar īsu plaukstas kustību jāpiecērt. Ja taisīsiet plašu vēzienu, pat ja galā būs tikai simtgramīgs asaris, tievā aukla būs pušu un zivs ar visu mazmormišku prom. Ja copmanim nav ticības, ka šādi bezēsmas mānekļi strādā, tad nemaz nav vērts mēģināt.

Tikko pārdošanā parādījās pirmie balansieri, Aivars dažus iegādājās, izpētīja un sāka atdarināt. Izdevās tīri pieklājīgi. Ar paštaisītiem nelieliem svina balansieriem meistars pat ir uzvarējis Jura Robežnieka rīkotajās tautas klases sacensībās Baltezerā. Visiem dalībniekiem rezultāti bija vāji, pat sīki ķīši todien ņēma negribīgi, labākajiem loms svārstījās ap kilogramu, bet Aivars ar saviem mānekļiem salasīja divreiz vairāk. Viņa balansieri teicami strādā Pērnavas upē, tos ciena gan skaisti asari, gan arī vimbas, un zivis ir nevis aizcirstas aiz sāna, bet godīgi uzsēdušās uz āķa.

Aldis Jermaks, žurnālas Copes Lietas 3/2014