Sarmītes zivis

Sarmīt, vari, īpaši sīkumos neiedziļinoties, izstāstīt zivs izbāšanas procesu?

Process ir sekojošs – saņem materiālu (zivi), izdomā, ko no tā taisīs, kādā formā un pozā, tiek noņemti mēri, lai zinātu, kādu taisīt manekenu. Tad tiek nodīrāta āda, un, kamēr tā tiek apstrādāta dažādos šķīdumos, tiek izgatavots mākslīgs ķermenis (pārsvarā no putuplasta). Un tad jau āda tiek vairākas reizes piemērīta, līdz der, kā uzlieta, jo, ja būs kādas neprecizitātes, tad zvīņas celsies augšā. Būtībā tāds cimperlīgs un piņķerīgs darbs.

Cik laika ir vajadzīgs, lai uztaisītu vienu zivi, teiksim, to pašu līdaku?

Jāņem vērā tas, ka, jo lielāka zivs, jo ilgāk tai jāžūst. Ja rēķina tīri darbu, tad vajag minimāli mēnesi, bet vienmēr jau nesanāk uzreiz pieķerties klāt, jo darbi arī jāplāno, piemēram, ir izdevīgāk vienlaicīgi taisīt vairākas līdakas galvas, tādā veidā var ieekonomēt šķīdumus un materiālus. Tas ir ļoti laika ietilpīgs process. Parasti klienti, kas nav redzējuši, pārmet – kāpēc tik ilgi, bet tie, kas trāpījušies procesa laikā un redzējuši, uzreiz saprot.

Es noķēru zivi kaut kur Latvijas vidienē un sapratu, ka gribu no tās skaistu izbāzni. Ko man tagad darīt?

Copes Lietu marta numurā (CL3/2014/42 lpp.) uz šo un vēl citiem Māra Klauzes jautājumiem Sarmīte pacietīgi sniedz atbildes.