Jansona zivju receptes

Gribas daudz vairāk, – vaicāts, cik bieži viņam sanāk pamakšķerēt, restorāna Bibliotēka Nr.1 šefpavārs MĀRIS JANSONS nosaka tik pārliecinoši, ka rodas sajūta: viņam nekas nebūtu iebilstams, ja skaisto skatu pāri restorāna terasei uz Vērmaņparka lauvām papildinātu kāds dīķītis.

Vai nebūs dilemma, ko ņemt līdzi laivu braucienos – spiningu vai ģitāru?

Nu, spiningu, pa Salacu vai Gauju laivojot, vienmēr ņemu līdzi. Protams, vienmēr nevar garantēt, ka brokastīs būs mazsālīta līdaka, bet, ja tā ir, tad ir.

Mazsālīta līdaka?

Jā, tas mums, pavāriem, ir tāds jājamzirdziņš. Vakarā, ja noķer kādu mēra līdaku, tādu līdz pusotram kilo, kura uz četriem vai pieciem cepšanai ir par mazu, parasti taisa mazsālītu. Recepte ir ļoti vienkārša: zvīņas nost, galvu nost, smuki izfilē, asaka pa vidu var palikt, cukurs un sāls vienmēr ir līdzi.

Kādā attiecībā tie tiek likti?

Kā kuram patīk. Es taisu saldāku, vairāk uz skandināvisko, divas vienības cukura pret vienu sāls. Var taisīt arī viens pret viens. Dillītes pa virsu, ietin folijā, vakarā noliek maliņā, no rīta jau gatavs. Tad uz rupjmaizes marinēts gurķītis, sīpola ripiņa, plānas līdakas šķēlītes – baltā zivs jāgriež plāni, jo tā ir diezgan stingra, kad sula iztek ārā.

Muguras gabala asakas nejūt?

Faktiski ne. Tās arī var izfilēt ārā. Vidējo asaku līdakai nevar izplēst, tad izgriež vidu laukā. Ļoti garšīga ir tāda mazsālīta līdaka. Tagad arī restorānos tā jau ir diezgan populāra.

Vēl -Vējzivju kūpināšana. Mahi mahi. Labākie nēģi pasaulē. Stores nobriedināšana. Kā pareizi atkausēt zivis utt. utt.!

Aldis Miesnieks, Egīls Zirnis Copes Lietas 3/2014.