Pavasaris – copmaņu sapnis

Pirms nārsta vimba, breksis un rauda ir ļoti neuzmanīga, taču tajā pašā laikā strauja un nepiesienama.

Tā pēc dabas mātes pavēles aizmigrē uz vietu, kas tās smadzenēs ir ielikta kopš dzimšanas. Es domāju, ka praktiski visi ir redzējuši tos aizgrābjošos skatus, kad raudas un vimbas pavasarī mēģina tikt pāri aizsprostam vai citam šķērslim. Šķiet – kur tām zivīm tā neapdomīgi skriet? Iepeldētu tuvākajos ūdeņos, izdarītu savu darāmo un atpakaļ uz mājām! Taču nē! Jāskrien, jālec, jāskrāpējas gar akmeņiem, bīstami tuvu krastam jāuzspēlē spēlītes. Šajā laikā zivis par barošanos arī domā, taču tas notiek trakā steigā. Tiek ķerts un grābts viss pēc kārtas. Un rodas jautājums iebarot – vai nē?

Eiņa Asara materiālā savus viedokļus šajā jautājumā izsaka arī daudzkārtējais Latvijas čempions pludiņmakšķerēšanā Guntis Kārkliņš un līņu matadors Juris Kūlis.

CL4/2014. 18.lpp.