Vimbi nāk! Un nenāk

Savs viedoklis par notiekošo Salacā ir vietējiem iedzīvotājiem. Eduards Maituss upes malā ir dzimis un audzis, taču tāds bardaks, kāds pastāv kopš neatkarības atgūšanas, neesot bijis.

Eduards stāsta:

– Mans uzskats ir šāds: ja jau likumā paredzēts, tad tā arī jābūt. Licencētā makšķerēšana konkrēti upei un zivju skaita palielināšanai neko nedod. Salaca jātaisa ciet. Upes krastu iemītnieki, tāpat kā viņu senči, makšķerēja un zivis ķers arī turpmāk, jo viņiem nav, kur aizbraukt. Pieeja pie jūras privāto zemju īpašnieku kundziskās visatļautības dēļ iespējama tikai dažās vietās – tur nepamakšķerēsi. Upe ar katru gadu arvien vairāk aizaug, pēdējo desmitu gadu laikā tā kļuvusi par pāris metriem šaurāka. Par licencēm tiek iegūta liela nauda, bet tā visa netiek izmantota paredzētajiem mērķiem, varu pat teikt, ka tur notiek naudas atmazgāšana. Latvijas laikā darbojās zivju audzētava un upē tika ielaisti miljoniem mazuļu. Tā bija arī krievu laikos. Taču pēc neatkarības atgūšanas Mērnieku zivaudzētava tika izsaimniekota, pārdota par vienu latu, nolaista, un zivju mazuļu atražošana vairs nenotiek. Pateicoties mūslaiku pseidozinātnieku rūpēm (ar Urtānu priekšgalā) par zivju populāciju dažādošanu un pavairošanu viss kļuvis tikai sliktāk. Makšķernieki zivis smeļ lielām karotēm, it sevišķi nārsta laikā, taču ielaists atpakaļ netiek ne vismazākais grundulis. Katrā licencētajā zonā pēc nolikuma dienā drīkst izsniegt 40 atļaujas, bet paskatieties, kas pie pilsētas tilta notiek pavasara mēnešos, kad zivis dodas uz nārsta vietām. Tur vienā dienā esmu saskaitījis gandrīz simts copmaņus, un prasmīgākie velk ne jau atļautos 10 kilogramus, bet stipri vairāk, liek maisos – un uz mašīnām prom. Trūkst kontroles. Lai zivis dabīgā ceļā sevi atražotu, ar vienu saudzējamo dienu nedēļā vismaz pirmsnārsta periodā ir par maz. Kāds Salacai labums no tiem Zivju fondam pārskaitītajiem tūkstošiem, ja upē atpakaļ atgriezts netiek pilnīgi nekas. Fonds finansējot informatīvos raidījumus televīzijā, bet kāds mums labums, ja Olte aizbrauc par šo naudu izklaidēties uz Kanādu vai noķer pāliju Skandināvijā? Kam tas interesē? Notiek Salacas grīvas padziļināšanas darbi, izsmeltās smiltis un akmeņus izgāž jūrā tālāk no krasta, taču viļņi to visu skalo atpakaļ. Zivju ceļi ar laiku būs ciet, vimbas drīz vispār netiks upē. Var to noķeršanas skaitu samazināt līdz divām, kaut vai līdz puszivij, tas situāciju neuzlabo. Drīz Salacas vimba izzudīs kā suga, un gaidītie makšķernieki no tuvām un tālām vietām vairs nebrauks un savu naudu divu vimbu dēļ, kuras pat noķert nevarēs, pie mums visdrīzāk netērēs.

Arī citu cilvēku viedokļus par citām upēm uzklausījis un pierakstījis Aldis Jermaks žurnāla Copes Lietas maija numurā