Līņu spēles līņu zālēs

Es nekādā gadījumā nepiekrītu tam, ka līņi jāmeklē dziļumā līdz 2 metriem. Esmu šo zivi, un ne vienu vien, izcēlis arī no 4 un 5 metriem. Turklāt turpat netālu bija seklumi ar skaistām niedru audzēm, pie kurām iebarojot rezultāts bija nulle. Protams, nav zināms, kā bija vakar un būtu bijis rīt, jo dienas ir atšķirību pilnas, un tieši tāpat ir ar līņu un citu zivju kaprīzēm.

Tā kā šoreiz rakstu tikai par līņiem ezeros, būtu jāuzsver šā tipa ūdenskrātuves dažādības. Vienām gultne ir līdzena, smilšaina, bez ievērības cienīgām bedrēm, savukārt otri ir tā saucamie kūdras purvi vai applūdināti grants karjeri, kas Latvijā ir diezgan lielā daudzumā. Pilnīgi citāds pasākums ir ezeros ar sapropeļa grunti, kur, nepareizs iebarojamais vai nu sasauks smalko zivi, vai nogrims līnim nepieejamā sapropeļa putrā.

Grants karjeros līnis tā arī nav pa īstam iedzīvojies, un es zinu tikai dažas vietas, kur šī suga ir sastopama. Turklāt tajās nav izticis bez cilvēka palīdzības, jo visbiežāk šādām vietām ir apsaimniekotāji, kas organizē licencēto makšķerēšanu un vairākumā gadījumu zivju populāciju pavairo mākslīgi – jo kurš gan gribēs braukt uz vietu, kur piķi noplēš, bet loma nav. Taču karjeriem ir savas priekšrocības, jo līnis šeit, kā likums, ir zeltainā krāsā un, ja skatāmies no gastronomiskās puses, pilnībā bez dūņu piegaršas.

Līņu iecienītākie tomēr ir ezeri ar dūņainu vai zāļainu gultni, niedru salām un lēpju lapu klajumiem.

Kur tad īsti meklēt cienījamos kundziņus un brangās kundzes? Einis Asaris Copes Lietu jūnija numurā