Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
@CopesLietas.lv | 24.jūlijs 2014, 13:29 | 19 komentāri | 7111 skatījumi

Čehu zinātnieki pētīs Burtnieku

No 28. jūlija līdz 1. augustam Burtnieka ezerā viesosies zinātnieku grupa no Čehijas Zinātņu akadēmijas. Zinātnieki sadarbībā ar Vides Risinājumu institūta pētniekiem veiks zivju sabiedrības sastāva pētījumus, izmantojot inovatīvas metodes.

Pētījums ļaus labāk novērtēt situāciju ezerā, un veicinās Burtnieku novada pašvaldības un Vides risinājumu institūta kopīgā projekta „Burtnieka ezera apsaimniekošanas stratēģijas izstrāde” veiksmīgu realizāciju.

Burtnieka ezera ekosistēmas izpēte tika uzsākta 2013. gadā. Pirmais pētniecības gads veiksmīgi noslēdzās, un gūtie rezultāti tika prezentēti konferencē „Zinātniskos datos balstīta ezeru apsaimniekošana – Burtnieka ezera piemērs” 2013. gada decembrī. Zinātnieki un speciālisti bija vienisprātis – lai dati būtu objektīvi, izpētes darbs jāturpina.

Maijā Burtnieka ezerā jau norisinājās šī gada pirmais izpētes darbu etaps. Tas paredzēja zinātniski pētniecisko zveju, kā arī ezera grunts dzīvnieku un ūdens paraugu ievākšanu. Šajā izpētes reizē paredzēts četras naktis veikt zivju paraugu ievākšanu ar nelielu zinātnisko trali (4 x 7 m), kā arī ar elektroimpulsu zvejas iekārtu, ar kuru zivis netiek nogalinātas. Būtiski, ka ievāktās zivis tiks svērtas un mērītas laivā uzreiz pēc noķeršanas, kas ļaus tās dzīvas atlaist ezerā.

Izpētes mērķis ir uz zinātniskiem pamatiem radīt ilgtspējīgu ezera apsaimniekošanas stratēģiju, kas būtu dabai un cilvēkiem draudzīga. 2014. gadā ezera izpētes turpināšanai rasts finansējums no pašvaldības līdzekļiem, bet čehu ekspedīcijas dalību finansē Vides risinājumu institūts. Pētniecība ir saskaņota ar atbildīgajiem dienestiem.

Papildu informācija:

Zane Ābelīte-Medne

Burtnieku novada pašvaldības

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālr.: 20219631

E-pasts: zane.abelite-medne@burtniekunovads.lv

 
 
[19] Komentāri | dilst | aug
 
Zvaigzne

Ideāli ……..visiem viss ir skaidrs!!! Man atkal jautājumi?

1. Zivju paraugu ievākšana ar nelielu zinātnisko trali (4 x 7 m), kā arī ar elektro impulsu zvejas iekārtu ir tā inovatīvā zivju sabiedrības sastāva pētījumu metode, kas Latvijas zinātniekiem gaužām sveša?

2. Vai BIOR nevar uz zinātniskiem pamatiem radīt ilgtspējīgu ezera apsaimniekošanas stratēģiju, kas būtu dabai un cilvēkiem draudzīga?

3. Kāpēc tieši Čehu zinātnieki, nevis Somu, Zviedru, Itāļu, Grieķu vai Latvijas zinātnieki? Kur palika „Zaļā karote”, „Izvēlies Latvijas veci”, „Neļausim ģimenēm izceļot”, "Neatdosim sēklu ..." ui, pēdējais bija no citas operas, piedodiet, bet Jūs jau sapratāt par ko rakstu.

25.07.14 Atbildēt | Ziņot 0
dolo
dolo :

improvizējot atbilžu jautājumus:

1. a) variants. Močīs ar gruntstrali, pēc 10 m iemauks saknē un atlikušo nakts daļu lāpīs savu vadu un pēc tam uz krenķiem dzers trīsgraudnieku.

b) variants. močīs ar pelaģisko trali un atlikušo nakti tīrīs trali no puņķainām aļģēm. aļģes attiecas arī uz variantu a), ja neiemauc iekšā saknē :D

2. BIOR pie šīs siles netiek, jo ticis ir jau Matīsiņš un Vides Risinājumu Institūts (haltūras vieta daudziem ar Dr. grādu) un labi ka tāds ir :) jo pētniekiem no kaut kā jāiztiek. Ja jautājums pēc būtības par jebkuru ezeru tad: kaut ko aptuvenu uzmodelēt iespējams ka varētu, bet pārāk daudz parametri jāņem vērā un arī jānodrošina ka to kontrole tiek ievērota, piemēram, noteiktais limits attiecīgai zivju sugai. To nevar uzskaitīt pat LM ezeros :D

3. Skatīt zemtekstu punktā 2. jo divi lielākie konkurenti naudas pelnīšanā šai jomā nez vai varētu sadarboties. Turklāt BIOR nav tralis! :D

Man grūti iedomāties zivs svēršanu laivā pie kaut neliela pūtiena 4-5 m/s, bet var jau būt ka ir MISTRAL klases kuģis kas nešūpojas :D

Ja nopietni tad šai rakstelī nekādu inovatīvu risinājumu neesmu izlasījis. Var jau PR tam Matīsa projektam taisīt, bet tad arī sakarīgi uzrakstīt. BIOR liekas jābūt vairākiem kontrolzveju rezultātiem no dažādiem gadiem. Būtu bijis loģiski ja viņi būtu pieaicināti, vai vismaz dati nopirkti? Varbūt jau ir?

25.07.14 Atbildēt | Ziņot 0
VANEMS

Tāds Indrāns Valmierā bīda šīs lietas.

25.07.14 Atbildēt | Ziņot 0
Malikis2011

Beidziet te cepties, viss ir vienkārši, kaut kā nauda jāpelna, nav svarīgi ko pētīt, galvenais ka viņa nāk.

Kaut kādu papīri vajag lai no fondiem pagrāptos un glāptu to kas nav glābjams.

25.07.14 Atbildēt | Ziņot 0
VANEMS

BIOR kā partneris projektā nepiedalās. Atsevišķu darbinieku aktivitātes neattiecas uz institute kā tādu.

25.07.14 Atbildēt | Ziņot 0
Zvaigzne

Neslikti … 1 211 290 eiro ….

Izvairīšos pajautāt cik šāds projekts izmaksātu, ja to pasūtītu izdarīt BIOR un ko par projekta izmaksām saka BIOR darbinieki.

Man ir cits jautājums … 602 492 Eur līdzfinansējumu, kas nepieciešamas ezeram novads iekasēs no kā?

Tā kā… no vietējiem iedzīvotājiem, ornitologiem vai peldētējiem?

p.s. BIOR varētu ātri pamainīt cenrādi punktam 6.1.7. izteikt to procentos, kā Rīgā pieņemts 20% no projekta kopējām izmaksām. Pamatojums jo dārgāks projekts jo tas ir sarežģītāks, vairāk jāstrādā, jāpārbauda, jātērē laiks utt.

25.07.14 Atbildēt | Ziņot 0
Zvaigzne

Paldies par aizrādījumu no malas.

Rakstīts līdzfinansēs "Latvijas Dabas aizsardzības fonds", iespējams domāts "Latvijas vides aizsardzības fonds".

25.07.14 Atbildēt | Ziņot 0
VANEMS

ne jau vienmēr ir runa par naudu. Šī projekta sakarā ir bijuši ambiciozi paziņojumi, tāpēc vēlos norobežoties.

25.07.14 Atbildēt | Ziņot 0
Zvaigzne

Cik saprotu, bez ambīcijām uz skaļiem saukļiem, tās pašvaldības, kuras nepretendē uz miljonu projektu apguvi vēl aizvien var vērsties pie BIOR un lūgt novērtēt ihtiofaunas un zivju krājumus, izstrādāt Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus, zivju izlaišanas, zivju dzīvotņu rekonstrukcijas plānus, saimnieciskās darbības ietekmes uz zivju resursiem izvērtēšanas monitoringa programmu un ja iepriekš minētam nepieciešami papildu pētījumi, par to veikšanu vienoties atsevišķi?

25.07.14 Atbildēt | Ziņot 0
VANEMS

situācija ir elementāra- laba ūdens kvalitāte nav iespējama pie liela zivju daudzuma. Nu tas taču ir elementary.

25.07.14 Atbildēt | Ziņot 0
pludinsh

a kā ir,tas elektriskais tralis tāszivis apdullinās?

27.07.14 Atbildēt | Ziņot 0
eerglis

Apgūs, izpētīs, ieteiks risinājumus, bet naudu risinājumiem kāds dos, vai reģiona kvota būs tukša?

29.07.14 Atbildēt | Ziņot 0
VANEMS

Būtiski, ka ievāktās zivis tiks svērtas un mērītas laivā uzreiz pēc noķeršanas, kas ļaus tās dzīvas atlaist ezerā- šis jau ir komiski.

01.08.14 Atbildēt | Ziņot 0
urmaas

[youtube]www.youtube.com/watch?v=zEyfN0xOznE#t=13[/youtube]

Citāts no teksta:

Šajā izpētes reizē paredzēts četras naktis veikt zivju paraugu ievākšanu ar nelielu zinātnisko trali (4 x 7 m), kā arī ar elektroimpulsu zvejas iekārtu, ar kuru zivis netiek nogalinātas. Būtiski, ka ievāktās zivis tiks svērtas un mērītas laivā uzreiz pēc noķeršanas, kas ļaus tās dzīvas atlaist ezerā.

Teksts ar video nu galīgi neiet kopā!!!

Varbūt vajadzētu palūgt čehu zinātniekus, lai tādā pašā veidā "izpēta" ari foreļupes???

01.08.14 Atbildēt | Ziņot 0
urmaas

Sory. Kautkas nojuka ar video ielikšanu. Links uz video:

www.youtube.com/watch?v=zEyfN0xOznE#t=13

01.08.14 Atbildēt | Ziņot 0
Malikis2011

Jā, jo tālāk, jo trakāk, pēta kāpēc sekls ezers pārvēršās par purvu, dabu nepiečakarēsi.

01.08.14 Atbildēt | Ziņot 0
eerglis

Pētnieks radio vispār neko jēdzīgu par pētījumu nepastāstīja. Neko :(

25.09.14 Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager