Mušiņmeistars Igors. DIENAS FORMULU MEKLĒJOT

Mušojot vissvarīgākais ir atrast dienas formulu. Tāpēc abām acīm uzmanīgi jāvēro daba un upes apkārtnē. Jāapskatās, kādi kukaiņi lido virs upes, un tādu paša darinātu sien pie pavadiņas.

Vasaras vidū visbiežāk tās ir viendienītes – sīks, sīks necils lidonītis, taču dara lielas lietas. Arī viendienītes imitācija nav necik daiļa no vaiga, mazs spalvu pušķītis, taču alatas, strauta foreles un pat vīķes to grābj pārliecinoši. Dažreiz lido lielās viendienes, citā dienā – makstenes. Kastītē mušotājam jābūt visam tam, ko redz virs upes, piekrastes koku zaros un pļavā. Ja nelido nekas, kā tas ir agrā rītā, kad zāle vēl rasas pilna un lidoņiem samirkuši spārni, tad sien nimfu. Vai pludina maijvaboli, sienāzīti, vai pasniedz ūdenstārpu. Apmēram puse visu noķerto zivju tiek izvilkta, metot mušu pret straumi. Lielākais kaifs esot tad, kad uz sauso jeb pa virsu peldošo imitāciju redz zivs iznācienu, šļakatas, kad alata sagrābj mānekli, un zibenīgi dodas atpakaļ uz savu paslēptuvi. Mušotāja dzīvē tie ir neaizmirstamākie brīži.

Augusta Copes Lietās Alda Jermaka saruna ar Igoru Skurjatu