Burtnieka ezerā noķer maluzvejnieku

- jāatgādina, ka Burtnieku ezerā ir ieviesta licencētā makšķerēšana, lai samazinātu antropogēno slodzi un radītu labvēlīgus apstākļus dabas resursu ilgtspējīgai un saudzējošai izmantošanai,

Kā tas izpaužās dabā???

Nu re pēkšņi radās pilnīga skaidrība par nozveju Burtnieku ezerā,un līdz ar šo atkrīt licencēto zvejnieku gaušanās par švakiem lomiem,VIDam ar uzreiz skaidrs cik no zvejniekiem iekasēt nodoklīšus.Tātad minimālā programma ir 16 kg zivju uz 200 metriem.Matemātika ir ļoti vienkārša,un mazāk par šo daudzumu zvejnieki nedrīkstētu uzrādīt.

malači, ka noķēra..

Sabiedrisko attiecibu specialistam vajadzetu zinat ,ka pareizi ir rakstit udenstilpes nevis udenstilpnes.Man dators bez garumzimem.

Dabā tas izpaužas ar kilometru gariem "legāliem tīkliem " pa visu ezeru :))))

Manā skatijumā lai samazinātu antropogēno slodzi un radītu labvēlīgus apstākļus dabas resursu ilgtspējīgai un saudzējošai izmantošanai, būtu jāsamazina saimnieciskā darbība noteiktajā ezerā. Tas nozīmē, būtu jāsamazina dienas licenžu skaits makšķerniekiem, jāizskauž tīkli un jāierobežo atpūtnieku skaits uz ūdeņiem. Dotajā gadijumā, Burtniekā neviens no šiem punktiem netiek ievērots un sauklis "Burtnieku ezerā ir ieviesta licencētā makšķerēšana, lai samazinātu antropogēno slodzi un radītu labvēlīgus apstākļus dabas resursu ilgtspējīgai un saudzējošai izmantošanai" ir tikai skaisti vārdi.

Draudzīgs ietiekums - pirms sākt mest laukā makšķerniekus no ezera, vispirms noskaidrot, kas ir antropogēnā slodze un kā to samazina.

"dotajā gadījumā" viens izsakās par tēmām, kurās orientējas visai virspusēji. Varbūt ir vērts vairāk palasīt un padomāt. Tā varētu izvairīties no situācijas "urmaas ņe čitaķeļ, urmaas pisaķeļ".

Jūs gan tā uz pārīti laižat:)

Atļaušos iekopēt

Definīcija: Tieša vai netieša cilvēku un viņu saimnieciskās darbības iedarbība uz dabu kopumā vai uz tās atsevišķiem komponentiem un elementiem (ainavām, dabas resursiem u. tml.). Pārmērīga antropogēnā slodze var novest pie teritorijas dabisko īpašību zaudēšanas.

Tad jau sanāk cienītais Akmens_Viesi, ka makšķernieks nav cilvēks:))?

vajadzēja sīkāk ierobežot, ko drīkst paturēt - normālā gadījumā lielās līdakas piemēram virs 5kg būtu jāatlaiž un pārējo paturamo zivju kopsvars nedrīkst pārsniegt piemēram 5kg

Uldēns...

sāksim ar to, ka jebkurš ezers kādreiz aizaugs. Sākot saimniekot, process tiek apturēts, paildzināts. Metodes ir gan mākslīgākas, gan dabiskākas, bet tā visa ir "iejaukšanās dabā".

Vai makšķerniekiem vieniem tas jāapmaksā? Nevajag padarīt makšķernieku par vienīgo resursa

izmantotāju!

Un makšķernieki tāpat nevar to segt pilnībā. Nav gan neviens Burtniekam prasījis ES ieguldīto atpelnīt, cik tad vēl licence maksātu. Tā vai citādi valsts dotē to, ka mēs copējam Burtniekā, lai gan arī mēs maksājam.

Kādas vēl domas? - Ezera veselība un makšķernieka intereses nav viens un tas pats.

Zivīgākais brīdis, kas vislabāk patiktu makšķerniekam, ir apmēram ezera veselības beigu vidū - pārtikas pāri galvai un skābekļa vēl pietiek. Kā Bizaka kungs te nesen ieminējās - tīrs ūdens un daudz zivju vienlaikus nav gluži savienojamas lietas.

Lielākā cilvēka slodze sākas ar barības vielām un ķīmiskām vielām, ko ienes ūdenī no apkārtnes.

Te ir plašs darbības lauks - sākot ar to, ka krasta tīrumā vagas labāk art paralēli ūdenim, nevis perpendikulāri. Līdz tam, kādi tīrīšanas līdzekļi ir atļauti LV, vai tik ne joprojām drusku sliktāki nekā citur ES, un tam, kādā stāvoklī tiek uzturēti krasti un zāles, ir lielāka nozīme, nekā šķiet.

To visu var uzlabot izglītojoties, veidojot politiskas un saimnieciskas sviras.

Makšķernieka tiešā slodze sākas ar lietām, kuras var ietekmēt, nemazinot copmaņu skaitu - degvielas dzinēja vietā elektriskais, lai benīši, čuras u.c. draza ezerā nenonāk utml.

To var uzlabot ar izglītošanos, arī veicinot sportiskākus copes principus.

Kā arī atkarībā no ezera situācijas veicinot savus spēles noteikumus - piemēram, hop, pludiņnieki var kapāt par brīvu, baltā zivs jāpaķer.

Zveju izmest... Var, bet nebūs tās tonnas automātiski makšķernieku lomos.

Un kur tad radīsies zivis tirgum, klibajā akvakultūrā vai? Kāds % laša pasaulē tiek audzēts mākslīgi, jo dabisko pircējiem nepietiek? Ap 90, ja nemaldos, un šeit tas pats pienāks.

Tikai uz to vēlas iet nevis, meklējot risinājumus, bet padarot jebkādu saimniekošanu maksimāli grūtu. Lai polim vieglāk, tā teikt.

Brīnos, ka Latvijā vēl necenšas likvidēt zemniekus, jo arumi nūjotājiem traucē.

Tāpēc aicinātu ilgāk patupēt analīzes galā un tad nākt klajā ar receptēm - nevis ar brēcienu - namiņš deg! - tad licenzēto nost, tad zvejniekus nost, tad makšķerniekus samazināt, tad motorus, tad velci...

Kāpēc visu laiku kaut kas jāatņem, sit nost, nesaprotu. Tikmēr zivis ir paradoksālas. Jā, ar lielu slodzi copmaņi ietekmē līdzsvaru. Bet zivju nepaliek vairāk arī tad, ja viņas neķers vispār, arī tur ir griesti.

Tāpat veidosies izmēru piramīda, un 15 kg būs tikai pārītis zivju.

Daudz vairāk piemēram līdaku resursam iekož sliktais nārsts, kad seklumā nokrīt ūdens un mīnusi, tad ir tukšais gads - var kaut vai visi palikt malā un neķert, bet labāk nebūs.

Utt.

1.Nav man varas un nekādas vajadzības kādu(s) nelaist ezerā, vai kā savādāk tos ierobežot.

2.Es vienkārši izkopēju teikumu ar kuru "apsaimniekotāji" piesedz savu naudas kāri.

°p.s.

Ja tik tiešām Burtniekā LM būtu ieviests balstoties uz šo:

- jāatgādina, ka Burtnieku ezerā ir ieviesta licencētā makšķerēšana, lai samazinātu antropogēno slodzi un radītu labvēlīgus apstākļus dabas resursu ilgtspējīgai un saudzējošai izmantošanai,

Tad būtu jābūt kā jau minēju iepriekšējā postā. Tā kā nekas tamlīdzīgs netiek darīts, tad acīmredzot šamo sauklis ir tikai skaisti vārdi bez pamatojuma.

vajadzēja sīkāk ierobežot, ko drīkst paturēt - normālā gadījumā lielās līdakas piemēram virs 5kg būtu jāatlaiž un pārējo paturamo zivju kopsvars nedrīkst pārsniegt piemēram 5kg

Šodien, 16:32

Būtu drusku par traku šamējas izmaiņas, krietni samazinātos gaļinieku pieplūdums, kas nevienam nav izdevīgs, ieskaitot pašvaldību utt.

Ak tu brīnums, kāds atklājums. Bet protams, ka es aizstāvu LM. Ir drusku cienījamāka darbība salīdzinot ar pārdesmit nīkulīgu pajoliņu viurtuāliem centieniem to likvidēt. Līdz sarunai ko uzlabot un ko darīt jau tāpat nenonāks.

Ir viegli pārmest naudas kāri un piedomāt citādus "noziegumus". Burtnieks ir viens no LM piemēriem, kurš iezīmē veiksmīgas LM modeli. Pati LM ir antropogēnās slodzes ierobežošanas mehānisms. Ezers ir pieskatīts, cilvēku plūsma zināma, apsaimniekotāji vāc informāciju par lomiem un to daļēji apmaksā makšķernieki, kuriem Burtniekā patīk makšķerēt. Zivju netrūkst, to daudzums Burtniekā ir milzīgs.

Izmetīsiet pēdējos zvejniekus. Kuri būs nākamie? Velcētāji vai spiningotāji?

Pati LM esot antropogēnās slodzes ierobežošanas mehānisms…

Maija licences mēneša 200, diennakts 3000

Iepriekš diennakts 2500

Komentāri lieki

+ ņemot vērā, ka licences tiek tirgotas elektroniski un tirdzniecības vietās, kā tiek nodrošināts, ka netiek pārdotas vairāk licences nekā paredzēts nolikumā?

2012.gadā tika realizētas 3045 maija dienas licences, pēc nolikuma tādas var būt 2500.

Izņemot maiju, mēneša licence 5000, diennakts 9000

Iepriekš gada 700, dienas 9000

700 licences x 11 mēneši = 7700 mēneša licences.

No vienas puses samazinājums par 2700 licencēm.

Bet ņemot vērā, ka mēnesī izsniegto licenču skaits nav ierobežots, tad iepriekšējo 700 makšķernieku/dienā pieprasītā laikā makšķernieku/dienā skaits var pārsniegt iepriekšējo.

2012.gadā tika realizētas 463 gada licences 700 paredzēto vietā.

Citi jautājumi:

Uz ko balstoties tika strādāts līdz šim, ja raksta, ka Burtnieka ezera ekosistēmas izpēte tika uzsākta 2013.gadā?

Kurš no Jums ir redzējis kaut vienu Burtnieka novada pārskatu Par dabas aizsardzības, zivju resursu papildināšanas, infrastruktūras izveidošanas un uzturēšanas pasākumiem?

Vai pastāv pētījums par to vai esošos zivju resursus nodrošina to papildināšana vai dabīgā migrācija? (Burtnieks ir unikāls, tajā ietek 23 upes, upītes un strauti; iztek un ar jūru to savieno Salaca.)

Kā makšķernieku skaita ierobežošana ietekmē vietējo uzņēmējdarbību, ierobežo vai veicina?

Kurā tirgū var iegādāties Burtniekā nozvejotās zivis?

Tiešām Burtnieks ir viens no LM piemēriem, kurš iezīmē veiksmīgas LM modeli?

Šogad zinātnieki pētīja un gan jau būs atzinums ko darīt ezerā( man tikai bail ka tas prasīs entos miljonus), bet mani uzjautrina ka noķer vienu maliķi un tad raksts jācep augšā.

Zvaigzne, ja pēkšņi Tu saņemtu atbildes uz visiem saviem „gudrajiem” jautājumiem, kas no tā mainītos vai ko Tu darītu ar saņemto informāciju? Apkopotu informāciju un veiktu kompetentu analīzi vai atkal uzdotu kaudzi ar „gudriem” jautājumiem cilvēku stulbināšanai?

Tere!

Sanacis ta,ka pie Burtnieka dzivojam vairakas paaudzes un ne vis ezera notiekosais pienemams.

(skats no malas un subjektivs)

Esu kategorisks LM pretinieks.Mana parlieciba,ka Publiskie udeni brivi un par brivu pieejami visiem.Ne tikai izredzetajiem un materiali nodrosinatajiem.

Butiba,ne kas nav par velti.Katrai darbibai un ipasumam seko nodokli.Ta tam butu but.Tik saujina cilvekbernu rada sev tikamu nodarbi un zombe pratus,ka vienigi LM bus un ir tas Zelta cels uz Saulainu nakotni.

Burtnieka zivis bijusas gadu tukstosiem,domaju-bus!

Par to Matei daba paldies!Ezers ar juru sarunajas ne tik caur Salacu,bet ari caur Gauju Sedas purvu un Sedu.Vieniga ezera nelaime-Silzemnieku dambis.Kartes raksta Silzemnieku licis,mes sakam-Lapu kakts.Kad likvides dambi,ezera notiks pasattirisanas un nebus jaalgo sveszemju gudrie prati.

Par zivju bagatibu.Manuprat,paldies PSRS laikiem,jo pastaveja rupnieciskas zvejas liegums 30gadus.

Atvainojiet,nav ne garuma,ne mikstuma zimju.

Za ribalku!

Atvainojos par tiem vardiem.Bet es rakstiju taisnibu par tie tiklu liksanu.A Mes te telojam baigos ,ka ir nokerts viens maluzveinieks.A ko dara tie licenzetie tikli,vini to pasu dara.Un vel izvelt 100 vairak zivis,neka tas malikis...