Janičenoka metieni

Izdarīto metienu man ir daudz vairāk nekā izvilkto zivju, – tik pieticīgi savas prasmes spiningošanā vērtē viens no Latvijas basketbola izlases ilggadējiem balstiem un rezultatīvākajiem spēlētājiem KRISTAPS JANIČENOKS.

Kā tur Rušonā ar brekšiem?

Tos gan vietējie velk ārā citreiz pa 40 kilogramiem! Ķer vasarā ar ziemas makšķerīti – laiž lejā un rausta. Pa ceļam vēl iemet uz dzīvo zandartam. Vietējie man to vietu ierādīja. Tā ir kārtīga bedre, padsmit metrus dziļa, tur tie brekši sēž. Tā vieta laikam tiek pastāvīgi iebarota, divas bojas tur stāv, un vienmēr stāv arī vismaz pāris laivas. Cope sākas kādos četros no rīta, un vienpadsmitos jau var braukt mājās. Brekši tur ir garantēti, un gadās arī pa kādam zandartam. Kad ir cope, jāstrādā nepārtraukti.

Ko vietējie stāsta par Rušona izcilākajiem lomiem?

Kad stāsta skaidrā, tad ir viens stāsts; kad zem šmakovkas – cits. Mums reiz, sen atpakaļ, pie Puzes ezera bija otrādi – tur bija viens vīriņš, kas apstiprināja mūsu vaicājumu, vai šai ezerā tiešām dzīvojot sami, kā literatūrā minēts. Viņš līdz otrajai zīmei aiz komata nosauca te it kā reiz izvilkta sama svaru, precīzi vairs neatceros, bet bija virs 70 kilogramiem. Tajā vakarā, kurā mēs tur bijām un pasvinējām, tas vīriņš salietojās ne pa jokam, gandrīz ugunskurā iekrita, bet sava sama svaru nesajauca arī stiprā reibumā. Tad varbūt tur tiešām sami ir bijuši...

Aldis Miesnieks, Egīls Zirnis, Dienas Žurnāli, speciāli novembra Copes Lietām