Tīkami netīkamā vēdzele

Vēdzele ir viena no gastronomiski garšīgākajām Latvijas zivīm. Pārsvarā dzīvo upēs ar akmeņainu gultni. Tāpat vēdzelēm patīk vietas, kur veidojas sanesumi. Līdz ar to makšķerniekam, lai tiktu pie loma, ir jārēķinās ar aprautām pavadām, āķiem un sviniem.

Tāpēc, lai nebūtu lieki jāpiņķerējas upes krastā, ir jāizdara noteikti mājas darbi: uz saivām jāuzsien jau pilnībā gatavas sistēmas pat ar visiem sviniem. Starp citu, vēdzeļu copē ļoti labi noder bušu sistēmas ar visām pērlītēm. Vēl vēdzeles var meklēt strauju upju līkumu atvaros, kur migrācijas ceļā uz nārsta vietām tās mēdz apstāties un atpūsties. Meklējot ēsmu, ļurbas nakts aizsegā mēdz piepeldēt ļoti tuvu krastam. Esmu neskaitāmas reizes tās noķēris, gruntsmakšķeres sistēmu nevis iemetot, bet vienkārši iekarinot ūdenī metrus trīs no krasta. Izcilas ir vietas, kur veidojas atstraume, – tur ēsmu jāmēģina nogādāt tieši uz straumes un mierīgā ūdens robežlīnijas. Apmēram tādās vietās, kur pavasarī mēdz ķert raudas un vimbas.

Savā nebūt ne vienas dienas pieredzē dalās Einis Asaris. Copes Lietas 12/2014.16 lpp.