Zivju inspektora aizkulišu ikdiena

Gadījums mums bija jau ziemā Rīgā uz Daugavas. Pienāca informācija, ka makšķernieki ķer zemmēra zandartiņus un stiepj malā. Turpat darbojas arī ar televizoriem.

Vispār šajā reizē sanāca vesela komēdija, bet par visu pēc kārtas. Tā nu mēs iebūvējām zemledus copes kastē video kameru un devāmies visi uz copi. Jā, skatāmies – tiešām viens otrs ķer zandartiņus un bāž, kur vien var sabāzt. Safilmējām visu un, protams, paņēmām ciet pilnīgi siltus. Sarakstījām protokolus, atņēmām televizorus un, ar visu šo mantību nokrāvušies, gājām uz krastu.

Savukārt pa to laiku vēl kāds par šīm nelikumībām ir paziņojis Valsts inspektoriem, un, kad mēs ar visu kravu nācām no ledus nost, tad šie, tikko piebraukuši, bija stāvā sajūsmā – maliķi paši nāk krastā ar visu inventāru, inspektoriem nemaz nav jāiet meklēt! Protams, tūlīt jau visu noskaidrojām un izsmējāmies, bet nu interesanti sanāca.

Metodes ir dažādas, situācijas tāpat, bet burtiski virsū vairs neskrienam. Vispirms savācam pierādījumus un tad ņemam siltus.

Ivars Dubra, Einis Asaris Copes Lietas 1/2015 34 lpp.