Maluzvejnieki zaudē zvejas rīkus un naudu

Līdakām bija jāpiesargās, lai nenonāktu maluzvejnieku tarbās. / Liepajniekiem.lv

Pavasarī īpaši saudzējamas zivis ir daudzu kārotās līdakas, kurām zvejas lieguma laiks, saskaņā ar nupat pieņemtajiem grozījumiem makšķerēšanas noteikumos, beidzas 30. aprīlī. To spiningošana no krasta un laivas ezeros, kā arī kanālos un caurtecēs varēs sākties jau 1. maijā, tikai jāatceras, ka Liepājas un Durbes ezerā, kā arī Prūšu ūdenskrātuvē bez makšķernieka kartes jāiegādājas arī licence.

Tomēr maluzvejnieki ieviesto kārtību līdz šim ir laiduši gar ausīm un rīkojušies pēc saviem ieskatiem.

Izmanto dažādas viltības

Visvairāk likumpārkāpēji izmanto dažāda izmēra tīklus, jedas kā arī ūdas, taču joprojām tiek izmantoti pašizgatavoti žebērkļi, kas nereti neglābjami savaino upurus, stāsta Valsts vides dienesta Iekšējo ūdeņu kontroles sektora vadītājs Ģirts Liepiņš. Turklāt to īpašniekus esot sarežģīti notvert, jo tie iemanījušies žebērkļus veicīgi noņemt no kāta un nogremdēt ūdenī. Dažādas viltības izmanto arī citu zvejas rīku licēji.

19. martā, kad jau bija sācies līdaku liegums, pie aizputnieku iecienītās makšķerēšanas vietas – Lažas ūdenskrātuves – inspektori aizturēja Oskaru. Tas notika brīdī, kad maluzvejnieks ar 46 centimetrus garu līdacēnu somā jau atgriezās no ūdu pārlūkošanas. Likumpārkāpējam nebija kur sprukt un nācās samaksāt 20 latu naudassodu par noteikumu pārkāpumu, kā arī 60 latu, lai segtu zivju resursiem nodarītos zaudējumus. Līdzīgā veidā no 20 latiem šķīrās arī kalvenietis Edgars, kurš 12. martā Tīda ezerā izmantoja neatļautu daudzumu makšķerēšanas rīku, un aizputnieks Zigurds, kurš iemanījās izmantot uzreiz deviņas ūdas ar ēsmas zivtiņām uz trīsžuburu āķa. Bet likumpārkāpējs Jānis par makšķerēšanu ar septiņām uzpariktēm ir sodīts ar 30 latu naudassodu.

Nezināšana neatbrīvo no atbildības

Pavisam bēdīgi klājās Kuģu remonta rūpnīcas elektriķim Oļegam, kurš amatu apvienošanas kārtībā Karostas kanālā bija nolēmis pazvejot zivis ar tā saucamajiem televizoriem. Viņam nācās samaksāt 200 latu lielu naudassodu. Tikpat lielu zaudējumu piedzīvoja bezdarbnieks Artūrs no Cimdeniekiem, kurš Liepājas ezerā zvejoja ar 50 metru garu tīklu. Vēl lielāku summu – 250 latu – par zvejošanu ar tīkliem pie rūpnīcas "Liepājas metalurgs" slūžām nācies samaksāt Aleksandram no Zaļās birzs. Inspektori viņu dēvē par recidīvistu, jo gada laikā viņš kontrolieru rokās nonācis jau ceturto reizi.

Noteikumu nezināšana nav iemesls, lai izspruktu no atbildības. 27. martā pie Bārtas upes netālu no Toseles ietekas inspektori aizturēja lietuviešus Vitautu un Romualdu no Palangas, kuri bija nolēmuši izmēģināt veiksmi spiningojot. Kaut gan Lietuvā šis prieks neesot liegts, pie mums ir spēkā citi noteikumi, tādēļ ciemiņiem nācās samaksāt 20 latu lielu sodu katram. Tāds pats liktenis piemeklēja gan Intu no Skodas, kurš makšķerēja no Dzelzceļa tilta Liepājas ezerā, gan Nikolaju, kas ar ēsmas zivtiņām makšķerēja Toselē, gan Maksimu un Juriju, kuri bez makšķernieku kartēm lūkoja tikt pie loma Reiņu poldera kanālā.

Palīdz kolēģiem jūrā

Kaut arī vides sargi izpētījuši maluzvejnieku paradumus un zina vietas, kur ļaundari mēdz darboties, tomēr ne vienmēr izdodas vainīgos notvert. Tad inspektoriem atliek tikai saskaitīt no ūdens izņemtos nelikumīgās zvejas rīkus un kraut tos kaudzē. Februārī, martā un aprīlī ļoti strauji pieaudzis izņemto ūdu skaits. Pavisam dažādās mūsu reģiona ūdenstilpēs nelikumīgi lietots tuvu simtam ūdu. Par mazu nevar saukt arī atrasto tīklu daudzumu, tas sniedzas desmitos.

Ģ. Liepiņš pastāstīja, ka sektora inspektori gājuši palīgā arī jūras vides sargiem un nelikumīgi iegremdētus tīklus atraduši, pārbaudot piekrasti no Jūrkalnes līdz Saraiķiem. Ulmalē izņemti sešī īsi tīkli, kas bija piestiprināti pie plastmasas pudelēm. Savukārt Ziemupē, izmantojot zvejnieces Tatjanas licenci, kāds zvejojis ar 192 metrus garu jedu. Ziemupē atrastais Edgara tīkls sasniedzis 155 metru garumu, kaut gan noteikumi paredz, ka pašpatēriņam drīkst izmantot tikai simts metrus garu daudzaci.