Visu meistaru meistars BUMS

Senāk vizuļus taisīja tikai no dzelzs vai skārda. Un zivis ķērās. Svarīga ir to radītā skaņa un vibrācija ūdenī.

Vislabāk skan sudrabs; ja to pašu udačku izgatavotu no sudraba, esmu pārliecināts, ka tāds šūpiņš vienādos copes apstākļos būtu rezultatīvāks par parasta dzelzs šūpiņu. Vizuļiem ir jāatstaro gaisma, jāspīguļo, tas noteikti piesaista visu zivju uzmanību. Bet tai pašā laikā ir arī tumši, pat melni, mānekļi, uz kuriem konkrētajos apstākļos ļoti labi ķeras. Mans brālis Andris ir iecienījis apsūbējušus, tumšus vizuļus un bieži vien mūsu kompānijā savelk visvairāk. Tātad galvenā laba un rezultatīva vizuļa īpašība ir tā radītā skaņa un vibrācija, jo viena no svarīgākajām plēsīgo zivju maņām ir sānu līnija. Visi bleķi ir jāvada ar pauzēm, jāļauj tiem pagrimt, izspēlēt dažādus fintus. Un, kad jūti plēsoņas piesitienu, nav obligāti jāpiecērt, atraujot mānekli nost no zivs. Rezultatīvāk ir, kad šai momentā iepauzē, aptur mānekli. Taču kontaktam ar kātu jābūt visu laiku, un tad ir baigais kaifs, kad jūt jau izšķirošo kampienu un piecērt tieši tajā brīdī.

Copes Lietu jūnija numurā saruna ar BUMU vai Aivaru. Aldis Jermaks