Kļavinska ūdeņu skroderdienas

Aktiera profesijā tu esi tik nodzinies, ka ārprātīgi vajadzīgs hobijs, – saka Nacionālā teātra aizvadītās sezonas labākais aktieris Ivars Kļavinskis, tagad pazīstams arī kā Viesturs Smilga no seriāla UgunsGrēks

Reiz Brūveris mani aizveda uz savu galu – uz Rūju Mazsalacas pusē. Atstājām mašīnu, kāti un laiva plecos, tad gājām sešus kilometrus uz augšu un no turienes laidāmies pa Rūju lejā. Tur pie Rūjas piekļūt var tikai tur, kur mēs aizgājām, un lejā – pa vidu klāt netiek. Slīdi ar laivu pa upi un saproti, ka, atskaitot tādus trakus makšķerniekus kā mēs, te neviens nav bijis gadiem, pilnīgi mežonīgs apvidus. Bija vietas, kur laiva bija jānes apkārt sakritušiem kokiem. Savilkām dažas mēra līdakas. Brūveris teica: nekādas gumijzivis, te vajag bleķi. Viņš pa to galu ir dauzījies, es viņam klausīju, un tā arī bija. Interesanti tur bija tas, ka zivis pakaļ māneklim nenāca – ja trāpīja pie zivs, cope bija. Visas copes faktiski bija pirmajos pāris griezienos pēc iemetiena. Reiz agrā rītā tur redzējām vienu vietējo, tas mums prasīja, vai nav par agru līdakām. Taisnība viņam bija, jo cope parādījās tikai pēc ausmas.

Aldis Miesnieks, Egīls Zirnis, Dienas Žurnāli, speciāli Copes Lietām