Jūlija specifika – spinings seklūdenī!

Mani visbiežāk apmeklētie un atmiņām bagātīgākie seklumi ir meklējami Kaņierī.

Saprotams, es nestāstīšu konkrētu vietu koordinātas, tas vienkārši nebūtu īsti godīgi pret maniem seklūdens copes domu biedriem. Taču esmu gatavs padalīties, kādi ir tipiskākie apstākļi, kuros līdakas būtu meklējamas.

Pirmām kārtām tā ir krasta līnija, kas no laivas ir sasniedzama ar viena metiena distanci. Krasts tāpēc, ka tajos atrodas dažādi padziļinājumi. Līdakas mēdz slēpties arī zem peldošajām salām, tāpat lielie meldru puduri ir slēpnim pilnībā piemēroti. Ezera vidū, kur dziļums parasti ir neliels, normāla līdaka neuzturas. Garām braucoša laiva un tajā esošie makšķernieki zivij rada izbīli. Neskolotie zemmēri piesardzību ignorē. Līdz laikam... Normāla līdaka klajumā var iziet vien medību nolūkā noslānīt neuzmanīgos ruduļus vai asarus. Dienas vidū viņa atgriežas slēpnī.

Nākamais loģiskais jautājums – kāda veida mānekļi šādos apstākļos varētu būt efektīvākie? Virsminieku segmentēšanu esmu veicis jau pirms krietna laika, un tās pamatā ir šādi novērojami.

Pieredze un zināšanas Ingus Dukaļskis Copes Lietas 7/2015.