Birzaka zivju impulss

Nu sūds ne pētījums. Starpība starp to kā bija un kā ir tagad ir milziga .

Pasūtījumu zinātnieciņi, ar viņu svētību jau atkal cik upes sadirstas pārrokot.

Cilvēks profesionāli pasaka, ka tās MOSP idejas par trīs līdakām ir pilnīgākais fufelis, jeb kārtējo reizi ir pierādījies jēdziens „bara stulbums”, kad personas, kas apvienojušās grupās vāroties savā sulā parasti producē visādas dīvainas idejas – šajā gadījumā: „ja makšķernieki paturēs pa divām līdakām mazāk baigi uzlabosies Latviju ūdeņu ekoloģija” Nu ko tur var teikt par MOSP darboņu prāta spējām - jampampiņi, tas viņiem būtu kompliments…..

Bet ir cita lieta kādēļ MOSP tik ļoti turas pie jaunizceptiem MN un nevēlas to pārskatīšanu, Biedrība "Makšķernieku Organizāciju Sadarbības padome" no Zivju fonda dabūjusi 20.000 EUR par „Jauno makšķerēšanas noteikumu un makšķerēšanas kodeksa publicēšanu”, ja MN netiks pieņemti un nosūtīti pārskatīšanai, kāds ielidos uz 20 štukām, tādēļ jau tāda bļaušana, ka visi kas iebilst pret MOSP stulbībām ir slikti.

Ak, imīt, imīt!

Vai tiešam esi tas, kuru ar kāju pa d.. izsvieda no Ventspils avīzes. Tagad esi sācis piesmirdināt netu?

Vai nebūtu labāk tomēr paklusēt?

Runājot par konkrēto publikāciju atliek tikai piekrist.

Es vairāk atbalstu Valsts iestādi kā privāto. Jo valsts iestāde pastāvēs, bet privātā "var bankrotēt jau rīt". Tad šūdi jau būs savārīti bet atbildību nebūs no kā paprasīt.

Urmās kur tāds naivums? :) Rīgas Satiksme ar valsts uzņēmums, un kā beidzās nano ūdens afēra koa? ;)

Sulla. :)

Tas no tā, ka nav KAS paprasa!

Izrādās, tekstus arī kāds bīda

Iesaku visiem izlasīt raksta pilno versiju.

O, jā -

es arī iesaku palasīt šo rakstu.

Lietas būtība, savelkot kopā publikācijas un elektronisko saraksti, veidojas šāda:

Kā izrādās, 1500 (!) BIOR bāzes stacijās Latvijā profesionāli tiek iegūta skaitļu rinda, kas pierāda, ka zivju mums netrūkst un paliek vairāk, pietiek gan makšķerniekiem, gan zemūdens medniekiem, gan zvejniekiem.

Šo domu līdz ar Birzaka kungu atbalstīt naski nesies gan Zvaigzne, gan Birkova kungs.

Kad MOSP publicēja Birzaka kunga rakstus, vairāk nekā gadu tas šiem kungiem netraucēja organizēt ķengas gan par publikāciju saturu, gan finansējumu.

Bet tagad, kungi, ja kāds šādam viedoklim par zivju resursu bagātību nepiekrīt, var mierīgi doties uz meliorācijas grāvjiem, kur līdaku ir līdz pat 40 gab. uz 100 metriem un makšķerēt tur.

Zemkopības ministrija pieliks plecu, palīdzot neproduktīvās upes šādos grāvjos pārvērst, veicinot meliorācijas un ekonomikas attīstību.

Vēl smieklīgi lasīt par forelēm uz 40 cm noteikumos - vispār jau virsējo 40 cm izmēru šajā reizē nolēma noņemt, nevis ieviest.

Par āķa ņemšanu mutē - sapulcē, kur Birzaka kungs pat klāt nebija, pasmējāmies un un ieteicām "satvert" nevis "ņemt" , te Birzaka kungs galēji aizdzejojas. Bet nu protams - galavārds profesionālajiem Zivsaimniecības departamenta juristiem. :)

Konceptuālais ieteikums MIGā bija šāds, vienā teikumā: gaļiniekus derētu virzīt uz maksas vietām, LV ekoloģiskajā situācijā plēsēji jāpietaupa vairāk, nekā līdz šim.

(ā, bet ūdens kvalitāti jau nevērtē BIOR, Abula augštecē kungs skaita, cik daudz zivju makšķernieku aizmirstā vietā un publicē par MOSP projekta naudu, tas nekas, ka lejtecē joprojām dzīvas kakas peld un viss aizaudzis, kamēr piesārņotājs piensaimnieks bankrotējis - problēmu nav, ministrija viena un tā pati).

Ok, nav traģēdija darīt otrādāk - saprātīgi saimnieki ieviesīs citus limitus. Alūksnē ir 3 līdakas jau pašlaik.

Gaļenieki zvetēs pārējo, līdz atdursies pret zivju trūkumu. Vietām tas jau ir noticis, bet vēl ir, kur braukt. Ir ok. Ekoloģiskās stabilitātes vārdā vispār zivis labāk pirms dabiskās nāves paspēt noķert un apēst. Vēlams, pat divreiz.

PS. Jo ir drusku vienkāršāk - šis ir neveikls mēģinājums uztrausties baltā zirgā pēc cīņas, kuras gaitā ir laipots, mēģināts neuzņemties nekādu atbildību, pastāvīgi manipulēt ar datiem un pametot atsevišķas atziņas kopējam cepienam.

Hau.

Ļ.cien, Akmentiņa kgs.

Neesmu savus rakstus nevienam uzspiedis. Ja Jums tie nav pieņemami, metiet no lapas laukā. Vēl labāk ir atrast citu autoru, kas skaidro manus maldus un sātanisko ļaunumu pret zivīm un ūdens kvalitāti.

Runājot par Jūsu pieminēto ķengāšanos. To varbūt labāk saukt par viedokļu dažādību. Ne Jūs, ne es acīmredzot nevaram ietekmēt diskusiju formu un saturu. Tas atkarīgas no autora. Ja Jūs palasīsiet M&M pirmskara numurus, diskusiju bija visai daudz, arī asas. Neredzu tur nekā traģiska.

Par āķiem utt... nu atzīstiet, ka daži formulējumi noteikumos ir visai komiski.

Jums nepatīk mūsu monitoringa dati un to interpretācija. Nu ko, Jums vajadzīgi savi, neatkarīgi eksperti (vai eksperti kas atkarīgi no Jums? Ja mūsu dati ir tik slikti un nepareizi, nevajadzētu būt sevišķi grūti to pierādīt.

Kā tad nu bez tā, kā kaut kas mosp netīkams, tā Grīnbergs klāt ar savu skaidrojumu.

Kopumā skaists komentārs no izbijušā padomes locekļa, kurš ar pompu uzņēmās darboties Latvijas makšķernieku vārdā un ar tādu pašu pompu, publiski paziņojot par savu nespēju, no šī amata atteicās. Katrā ziņā kungs paliek MIGā (sev vien zināmu iemeslu pēc), kurā savākušās tik daudz aktīvu biedrību pārstāvju, ka neviens tā arī neuzņēmās būt par otru MIGas pārstāvi padomē. „Noslīdēšana” laikam kunga izpratnē arī ir atbildības uzņemšanās. Pārējais … kā ierasti…

Skaidrības labad. Zvaigzne neko nenes, ir pētījumi ko veic valsts institūts BIOR un institūta viedoklis, ir ko privāts Vides Risinājumu institūts, kurš šos pētījumus, ar vienu izņēmumu, ir veicis 5 vietās, no kurām 4 notika vietās kur ieviesta licencētā makšķerēšana un Mosp viedoklis. Kungiem laikam grūti izprast, ka maksas makšķerēšana arī noved pie tā, ka par naudu mailītes nevēlas ķert, bet palielinās slodze uz plēsējiem, īpaši ja to pavada intensīva rūpnieciskā zveja, kurā pa lielam tos pašus plēsējus vien iegūst. Bez tā ir daudz citi faktori, kurus, acīm redzot kungi nevēlas redzēt un tā vietā pārmet citiem manipulācijas.

MIGā esot bijuši konceptuāli ieteikumi, gaļinieki kaut kur esot jāvirza. Saistībā ar šo ir jautājumi, ko nozīmē gaļinieks un kāpēc par papildus maksu jāļauj tas, kas aizliegts iegādājoties makšķerēšanas karti?

Acīm redzot problēma nav plēsējos, bet iespējā paņemt naudu.

Kāds var atbildēt uz jautājumu, kāpēc daži ir iedomājušies, ka makšķernieks, kas noķer un atlaiž 30 zandartus, no kuriem xx % pēc laika aiziet labākos ūdeņos, ir ļoti cienījams, bet tas, kurš pirmos 5 mēra patur lomā, ir gaļinieks, bet pie skaita 3, neskatoties cik atbrīvo, atkal paliek par cienījamu makšķernieku? Man vienkārši interesanti pats mosp tam tic, ka atņemot makšķerniekiem iespēju, tās retās reizes, kad izdodas, 5 līdakas noķerot tās paturēt paša patēriņam, globāli uzlabosies ekoloģiskā situācija Latvijas ūdeņos?

Nezinu kurš tur ir ko aizdzejojies, bet vienā dokumentā ir atrodamas šādas rindas: „Makšķerēšana ir zivju ķeršana ar rīkiem, kas rosina zivi ar muti satvert mākslīgu vai dabīgu ēsmu. MIG: jāatrod vieta šai preambulai.” „Ārā….. vai Akmentiņš atsūtīs zivju mutē ķeršanas definīciju.” pārējās „pērles” slinkums meklēt.

Par piena pārstrādes uzņēmuma kakām upē kā kārtīgam mopsēnam jau tā vajadzēja klusēt. Jeb šis ir cits uzņēmums, kura kaku nopludināšana nav jāpiesedz, jo plānotās darbības nevarēs pasniegt kā savus panākumus?

Alūksnē ir 3 līdakas, kā noskaidroju ar mērķi apgrūtināt tos, kas vairākas reizes dienā lomu patur (tā nolēma makšķernieki). Man ir savādāks viedoklis, tie, kuri vēlēsies pārkāpt, pārkāps noteikumus tāpat, ne tiem 5 līdakas, ne 3 būs šķērslis. Attiecīgi jācīnās ar pārkāpējiem dzīvē, uz papīra tikai paši sev dzīvi sarežģīs. No otras puses, ja ir pārliecība ka ar to kaut ko var panākt, manis pēc, kamēr to neuzspiež par normu visai Latvijai.

Attiecībā uz p.s. pieminēto cīņu… interesanti kas un ar ko un par ko cīnījās? Mosp cīnījās lai tās organizācijas, kuras nav MIG, kurā visu nosaka Mosp, nepiedalītos makšķerēšanas noteikumu izstrādē. Tā kā baltā zirga nav un atbildības neuzņemšanās no paša komentāra autora puses ir tik nepamanāma kā īleni maisā. Briest „izcili” noteikumi, kuros ne visas „pērles” tiks izravētas, attiecīgi no Grīnberga puses savlaicīigi vainīgie tiek kārtējo reizi iezīmēti. Visiem tagad ir saprotams, ka mosp vispār neko nav zinājis par noteikumiem un saprotams, pie visa vainīgs ir Birzaks, Zvaigzne, Birkovs, Riekstiņš, Zivsaimniecības departamenta juristi un citi, kuri nepiekrīt „ģēnijiem”. Man vienkārši interesanti, ko Grīnbergs vainos, ja nebūs ko vainot? Jeb vienmēr kādu vainīgi varēs atrast, jo priekš kārtīga mopsēna visi līdzekļi ir labi.

Bet ja tā reāli - kas ir paveikts? Pēta, pēta, pēta, pēta... rezultātā pilnas upes ar mazajiem hesiem un zvejas tīkliem?! Kā tas tā sanāca? Jēga? Bet te čakarējās ap izmēriem un skaitu....

Es bez visas pētīšanas un pa brīvo varu pateikt, ka galvenais drauds ir pirmkārt hesi, zveja un piesārņojums.

Godātā, Copes Lietu redakcija. Jūs popularitātes dēļ, cerot uz lielāku apmeklējumu, esat drusku salaiduši dēļ vienu lietu - ka portāls tomēr atbild par savu saturu - un labāk būtu domāt par to, kā uzlabot situāciju Latvijā, nevis kā pelnīt naudu uz kašķa rēķina.

Aicinu pie tā piedomāt. Šajā sakarā vēlētos, lai palīdzat izveidot vēl vienu interviju ar Birzaka kungu. Lūk, mani publiskie jautājumi:

Daži publiski jautājumi Birzaka kungam.

Bēdīgā kārtā izrādās, ka pirmais no ilgtspējīgās padomes apspriežu galda ar žurnālistiem aprunājies tieši Birzaka kungs (žurnāls Copes lietas, augusta numurs. 2015).

Atgādināšu, ka esmu no padomes darba atteicies dēļ vienkāršā iemesla, ka valsts iestādes ar Zvejniecības likumu izveidoto padomi laikam neuztver nopietni, vismaz, kamēr nebiju atkāpies, ne VVD, ne BIOR, ne Pašvaldību savienība izteikt viedokļus nesteidzās, gaidot valsts sekretāru līmeni.

Kavēt laiku bezjēdzīgos strīdos nevēlos, konceptuāli iesniegtais ZM ZD rīcībā ir.

Nav tik svarīgi, vai mūsu domas tiek ņemtas vērā, bet svarīgi, vai valstī un konkrēti Zivsaimniecības departamentā vispār ir kāda konceptuāla sajēga par zivīm iekšējos ūdeņos.

Jo dažas Birzaka kunga atziņas tik kliedzoši atšķiras no makšķerniekiem taustāmās realitātes, ka uzdošu dažus jautājumus, uz kuriem ceru saņemt līdzvērtīgi publisku atbildi žurnāla publikācijai. Ja reiz pats sākāt, profesor, tad neko darīt, nāksies turpināt.

1. Publikācijā jūs taisnojāties, ka BIOR neesot padomē balss tiesību un ironizējat par makšķerniekiem, kas padomē neņemot vērā zinātnieku viedokli. Vai tad kāds jautājums padomē bija izlemts balsojot? Vai tad visai padomei kopumā nav ieteikuma raksturs? Kurš tad beigās atbild par rezultātu, ja ne Zivsaimniecības departaments, kam jūs esat galvenais zinātniskais padomdevējs?

2. Vai jūs nevarētu vēlreiz dažos teikumos atgādināt, ko tad īsti esat ieteicis padomei, svarīgākās atziņas? Man atmiņā palikušas tikai īsas ironiskas remarkas par jebkuru viedokli, acīmredzami izklaidējoties. Nopietnākais, ko jūs pateicāt, un es atminos – ka loma ierobežojumam uz 3 līdakām ir morāls pamats, bet resursu stāvoklis neliecina par vajadzību ierobežot plēsēju daudzumu lomā. Kā šis jūsu padomē teiktais saskan ar žurnālā “Copes Lietas” apgalvoto?

3. Vienlaikus jūs atzīstat, ka BIOR nav datu par pieaugušām līdakām, to izmēriem. Sakiet, kāpēc ne mirkli padomes uzmanības centrā nenonāca jautājums – kāpēc 23 gados Latvijā nav pietiekami dažādu datu svarīgu jautājumu lemšanai, jo nopietnas izmaiņas zivju resursos tomēr notiek? Kur tie gadi, kopš 3 kg līdaka un 2 kg breksis jau ir īpašs notikums gan makšķernieku, gan zvejnieku lomos.

4. Sarakstē ar MOSP jūs pieminat 1500 bāzes stacijas, kuras BIOR sniedzot unikālu skaitļu rindu 23 gadu garumā. Kā tas savietojams ar BIOR mājas lapā redzamo informāciju, ka “laikā pēc 1992.g. gada veikta 294 ezeru, ūdenskrātuvju un mākslīgu ūdenstilpju apsekošana.”? Vai ar ezeru skaitu 3901 tas ir pārliecinošs apjoms? Minētais pētīto upju skaits – 197 (Latvijā esot 12000 upju un strautu, kā daži mīl apgalvot).

Kas traucē pētīt vairāk un kvalitatīvāk, ja ņem vērā, ka nopietni apsaimniekotāji sāk izvēlēties citus pētniekus, apejot BIOR?

Kāpēc “ilgtspējas” jūs izklaidējāties, nevis runājāt par vajadzību audzēt nākamo pētnieku paaudzi, par kadru trūkumu BIOR, tā vismaz būtu saruna par ilgtspēju, mēs taču būtu atbalstījuši.

5. Vai publikācijā jūsu izteiktais netiešais atbalsts cemmerēšanai bija nopietni domāts? Precizējiet, lūdzu - Vai tiešām pārējie ķeršanas veidi, izņemot elektrozveju un spridzināšanu, jums šķiet pieņemami? Uz kādu makšķernieku grupas atbalstu un cieņu jūs cerat ar šādiem izteikumiem? Vai iespēja noķert 1 zivi, savainojot vidēji 5-10 citas ir cienījama?

6. Vai tagad lēmumi tiek pieņemti ilgtspējīgāki, kad tos veido protestējošas makšķernieku organizācijas ar krievu lamu vārdu palīdzību? Piemēram, HELCOM rekomendāciju līmenī redzam, ka lašveidīgo jomā Baltijas jūras valstis, veidojot vienotu politiku, cenšas lašveidīgo ķeršanai organizēt licencēto makšķerēšanu, apkarot cemmerēšanu. Kāds ir konceptuālais plāns Latvijai, atsakoties no šāda kursa un veidojot ko unikālu? Maluzvejniecības tūrisma attīstība no Lietuvas un Baltkrievijas?

7. Makšķernieku vairākumam droši vien patiks iespēja legāli paturēt lomā taimiņu, arī es šo iespēju ar prieku izmantošu. Jautājums vai valstij ir (vai BIOR ir) mehānisms, lai noteiktu šāda lēmuma ietekmi? Kāds tas varētu būt? Lašveidīgie līdz šim turpina samazināties, lai gan “kļūdas robežās”, kā liecina jūsu publicētie dati. Vai legalizācija kaut kā uzlabos nārsta vietu, upju problēmas? Kāda jēga no Salacas un Ventas licencēto posmu darbības, ja šādu lēmumu pieņems?

8. Vai jūsuprāt, zivju mazuļu skaits punktā X ir pārliecinošs resursu stāvokļa rādītājs, ja tajā pat laikā upju aizaugums sasniedzis katastrofālus apjomus, ezeru kopējais spogulis turpina sarukt, sarūk arī nārsta vietas? Kad pēdējo reizi Pelču zivju audzētavai ir izdevies Ventā noķert pietiekami daudz lašveidīgo vaislas materiālam?

9. Jūsu izteiktā hipotēze, ka upju sliktais stāvoklis saistās ar siltajām ziemām, vedina uz domu, ka ar šiem apstākļiem jāsamierinās. Tajā pat laikā ir projekti gan pasaulē, gan pat Latvijā, kad upes, piemēram, jums pašam tik simpātiskā Rīva pēc profesionāli veiktas tīrīšanas Pāvilsotas novadā ir spējusi pašattīrīties, palielinājies pusauga zivju skaits (krasti aktīvi nopēdoti arī, makšķernieki jau novērtē). Vai tiesa, ka jūs šādus projektus cenšaties ignorēt un neņemt vērā kaut kādu privātu attiecību dēļ? Vai šādas rotaļas liecina par profesionalitāti?

10. Jūsu pētījumā par Abula zivju sabiedrību (MOSP apmaksāja jums šo darbu, tas joprojām lasāms www.mosp.lv/blog/uncatego...a-ihtiofauna/) ir divas dīvainības. Pirmkārt, šajos datos uzskatāmi redzams - jo spēcīgāk cilvēku darbībā ietekmēts (degradēts upes posms), jo mazāk tajā līdaku. Tātad, ņemot vērā LV ūdeņu degradācijas apjomu (ko diemžēl jūsu iestāde nevērtē), līdaku lomos tomēr būtu vērts ierobežot, jo līdaku trūkums vēl papildu pasliktinās situāciju? Vai Abula piemērs neparāda, ka virzāmies uz slikti apsaimniekotiem ūdeņiem, kur 80-90% veido piemēram, raudas vai pliči, un sportiskas makšķerēšanas iespējas sarūk, koncentrējoties labāk apsaimniekotās lincencētajās vietās (kuru daži faķīri joprojām cer likvidēt, apgalvojot, ka makšķernieku interesēs).

Protams, jāmeklē arī iespējas upi tīrīt, nepiesārņot, kopt, mazināt cilvēka iedarbību… Bet vai ir pamats apsaukāt vai nonievāt šāda priekšlikuma izteicējus, jo zinātniskais pamats ieteikumam atrodas jūsu paša veiktā pētījumā?

Otrkārt, pētniecības skaitļu ietekmēts, šovasar apmeklēju pētījumā minētās zivīgās vietas zem Trikātas HES – diemžēl, bija jāsecina, ka 2012. gada karstajā augustā upe izskatījusies daudz labāk, nekā 2015. gada vēsajā jūlijā - upē peld organika, tā spēcīgi aizaugusi, makšķerēšana iespējama atsevišķos laukumos, tāpēc pētījuma laukumā nr 7-8-9 minētais zivju daudzums šķiet vai nu “piefrizēts”, vai arī strauji mainījies kopš publikācijas. Vai jūs būtu ar mieru atkārtot mērījumu? Mēs ar prieku veidotu semināru, skaidrotu zinātnes nozīmi, atbalstītu jūsu darbu, rezultātā iegūtu datus oar cilvēka ietekmes izmaiņu straujumu.

Šajā pētījumā minēts, izkopēšu rindkopu “Spriežot pēc ihtiofaunas sastāva Abuls5 uzskatāms par degradētu upes posmu, tajā nav sastopamas vai ir ļoti maz ekoloģiski jutīgu sugu zivis. Par to liecina deviņadatu stagara klātbūtne lielā daudzumā. Zivju skaits 6,7 tūkst./ha un biomasa 20 kg/ha būtiski samazinājušās”

Runa ir par meliorētu upes posmu, kas lika mums secināt, ka meliorācija samazina zivju daudzveidību. Tagad jūs argumentējāt, ka meliorācijas grāvjos esot sastopamas pat 40 līdakas uz 100 metriem. Patiesībā sanāk, ka meliorācijai var būt dažāda kvalitāte un sekas, un 40 līdakas kādā grāvī liecina par to, ka līdakas nav tā teikt frigīdas, nevis, ka zivju resursi būtu ļoti kvalitatīvi. Jeb jūs nopietni gribējāt ierosināt, lai makšķernieki beidz satraukties par zivju resursiem, bet dodas pameklēt “auglīgos grāvjus”?

11. Sakiet, vai Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta mērķis kopumā nav manipulācijas ar datiem, lai abalstītu, piemēram, piensaimniekus un slēptu patieso stāvokli Latvijas ūdeņos? Vai jums nešķiet, ka Tukuma traģēdija bija likumsakarīga? Vai BIOR izmantoja bēdīgo, tomēr reālo iespēju uzskaitīt zivju sabiedrību katastrofas vietā? (spriežot pēc attēliem – balto zivju pārsvars, varētu ķert un ķert, plēsēju tikpat kā nemana, vajadzētu saudzēt vairāk).

12. Vai jūsuprāt, Zemkopības ministrija un Riekstiņa kungs konkrēti vispār spēj kvalitatīvi un konceptuāli domāt par iekšējiem ūdeņiem, jo jūras lietas un lielo zivju pārstrādātāju, un ostu problēmas izveidotajā sistēmā nosaka toni, piemēram MK noteikumi Nr 475 vienādi domā gan par Ventspils ostas tīrīšanas vajadzībām, gan mazupēm, kuras no tā cieš? (Par vājumu un koncepcijas trūkumu varētu liecināt arī ilgstošās mocības ar zvejniecības likumu un makšķerēšanas noteikumiem).

Pēc publikācijās CL izrādās, ka jūs tīri labi protat runāt cilvēkiem saprotamā, nevis sausajā zinātnes valodā. Ja uz kādu jautājumu nevēlaties atbildēt, pierakstiet publikācijā, ka uz šo neatbildēsiet. Laiki grūti, mēs sapratīsim.

Ar cieņu, Andris Grīnbergs (Akmentiņš)

Andri vari paskaidrot kam viss šis teātris un izlikšanās? Tev pašam par maz interviju bijušas CL, rakstu iespējas, kur savas domas varēji izteikt?

Ētika ir tāda, ka katrs atbild par sevi, Tu biji viens no pirmajiem, kas skaisti parādīja, ka par saviem vārdiem atbildēt netaisies. Jau sen notiekošo pasniedz kā tev izdevīgi, citus tukši apvainoji melošanā un nepamatoti likumpārkāpēju atbalstīšanā.

Raksti skaistas rindas – „labāk būtu domāt par to, kā uzlabot situāciju Latvijā, nevis…”, tāpēc interesanti cik pats personīgi esi domājis par ko pats raksti? Kašķis un tā uzturēšana ir viens no galvenajiem ar ko Tu pats personīgi esi nodarbojies pēdējo četru gadu laikā.

Atkal jauna versija kāpēc Grīnbergs ir atkāpies no Padomes locekļa amata. Bēdīgākais ir tas, Andri, tu cik gadus esi iesaistīts tā saucamajos likumdošanas procesos (tieši likumdošanas šī jēdziena tiešajā izpratnē, nevis kā to lieto sarunvalodā). Un tev ir kādi pārsteigumi? Man nav, ja neskaita vienu. Pirmo reizi redzu, ka departaments tā piesedzas ar organizāciju, kuras lēmumiem ir tikai ieteikuma raksturs. Tev un mosp mana iepriekšējā pieredze nebija vajadzīga, tāds neslēpts prieks ka Zvaigzne vairs nebija mosp.

Attiecībā uz jautājumiem, mani interesētu cik daudz jautājumu nav atbildējis, paziņojis, ka netaisās atbildēt pats Grīnbegs un MOSP, bet te izrādās citi ir spiesti turpināt ko, pēc Grīnberga domām kaut ko sākuši.

Saistībā ar jautājumiem, man rodas daži jautājumi pašam Grīnbergam.

1.Ko esi konkrēti paveicis Padomes locekļa amatā, cik jautājumus ierosinājis izskatīšanai Makšķerēšanas interešu grupā, cik jautājumus ierosinājis izskatīšanai Padomē, kāds ir rezultāts?

2.un 3.Pateicoties URIG pārstāvim darba grupā, MRK painteresējās par BIOR viedokli attiecībā uz makšķerniekiem jūtīgiem jautājumiem. MOSP, MIG šis materiāls bija pieejamas. Kāds pamats ir uzturēt no MOSP prasību 3 līdakas, zandartus - 5 vietā, pat ja sabiedriskajā apspriešanā bija skaidrs, ka vairums makšķernieku to neatbalstīs.

4.Kuri ir nopietni apsaimniekotāji, kuri apejot BIOR, izvēlas citus? Vai nav tā lai atzinums būtu spēkā, to tāpat BIOR jāapstiprina. Ir citi iemesli kāpēc BIOR vietā izvēlas atraktīvo VRI, tikai nekādā veidā izvēle nav saistīta ar viena vai otra zinātnisko darbību vai kvalitāti.

Interesanti kurā sēdē BIOR par šīm te, pēc Grīnberga ieskata, svarīgām lietām kā jauno kadru potenciālais trūkums bija jārunā? Padomes darba grupas vienīgajā sēdē, vai vēlākajās Padomes sēdēs, kurās, konceptuāla pieeja vairs nebija būtiska, jo nevēlamie oponenti bija izslēgti no dalības un visu paveicis bija mosp.

5.Pārlasīju rakstu neatradu ne tiešu, ne netiešu atbalstu tiem pārkāpējiem, kuri izmanto aizķeršanas metodi vai citiem. Interesants jautājums no Grīnberga puses: „Vai iespēja noķert 1 zivi, savainojot vidēji 5-10 citas ir cienījama?” tas ir par tiem C&R. Beidzot Grīnberga kungam būs aizgājis, ka varbūt ir vērts paskatīties uz to kas pēc tevis dzīvs ūdenī paliek, nevis uz to ko mājās sev aiznes.

6. Izrādās kungs kaut ko par HELCOM ir dzirdējis, pat pierakstījis „rekomendāciju līmenī”. Labi kārtējais bāleliņš, kas rekomendācijas par likumu vēlas uztaisīt lai pašiem grūtāk dzīvot. Interesanti HELCOM rekomendē apkarot cemmerēšanu, ja jā tad kurā vietā? Nu un te nedaudz greizi, Licencētā tieši paredz naudu makšķerēšanas tūrisma attīstībai, ņemot vērā kāds tas tūrisms patiesībā ir … līdzīgi kā Lielbritānijas santehniķi šeit atzīmē vecpuišu ballītes dēļ lētā alus, brauks makšķerēšanas tūristi dēļ skaistās dabas, ja esi pietiekoši naivs. Patiesībā kā Britu santehniķiem interesē lētās meitenes, tā vairumam interesēs cik var izsmelt.

7.punkts arī parāda patieso norūpējušās Grīnberga sāpi.

Negribējās rakstīt. MRK savulaik izvirzīja priekšlikumu, ka visā LV vienu lasi un vienu taimiņu atļaut paturēt lomā. MOSP, MIG uzreiz šo ideju izsmēja un noraidīja. LMA tomēr atļāvās iebilst un pieprasīt lai atļauj makšķerniekiem vienu taimiņu lomā paturēt. 13.08.2015 sanāksmē šis jautājums tika izskatīts un ZMZD principā neiebilst, BIOR arī.

Ja viss izdosies un naudas kārais MOSP ar savu MIG visu nesacūkos būs arī kas pozitīvs priekš, makšķerniekiem šajos noteikumos. Saprotams tas pie noteikuma, ka makšķernieki par katru cenu nav pelnījuši šīs pozitīvās pārmaiņas un zem viena taimiņa lozunga nestieps mājās vairākus, piekops pareizu C&R, kā arī netēlos, ka lasi no taimiņa atšķirt nevar.

Saprotams, tas izrādās mosp izpratnē izjauc mega biznesa plānus organizēt licencēto makšķerēšanu, jo licencēt var to kas aizliegts, līdzīgi kā makšķerēšanu Salacas daļā, to aizliedza, lai licencēto varētu ieviest. Lai kā, iezīmējās īsta mospēna rūpes par maksas makšķerēšanas popularizēšanu slēpjoties zem makšķernieku izkārtnes. Ja kādam šķiet, ka šis lēmums izslēdz un ierobežo kaut ko, tad idejas autori, kas vēlējās ieviest licencēto makšķerēšanu ar konkrētu zivju paturēšanu lomā, var sazināties ar tām organizācijām ar kurām ir vērts runāt.

8. Kādam šie fakti nav zināmi? Viss tas ir ne tikai klimata pārmaiņas, bet ūdeņu apsaimniekošanas trūkums, nepārproties ar to nedomāju to kas zem šī lozunga tiek bīdīts no MOSP, tas ir maksas makšķerēšanas ieviešana. Tieši ūdeņu apsaimniekošanas trūkums pēdējos 20 gadus un par cik daļa bez finansējuma tika un tiek nodoti pašvaldībām arī xx nākamos gadus.

9. Līdz šim cik man bija zināms, pie katras iespējas Grīnbergs centās paziņot, ka MRK, Zvaigzne ir saēdušies ar BIOR un Birzaku. Te laikam ir nākamā pasaka. Par ko tas liecina?

10. Mani vairāk interesē kas interpretē pētījuma datus. Ir paprasīts slēdziens, ieteikumi šim pētījumam, kāds centies ieteikumus ieviest dabā. Pētītas izmaiņas. Loģiskā ķēde, varbūt Bibliotekāram nevajadzētu jaukties BIOR lietās un BIOR nejauktos bibliotēkas lietās?

MOSP kādreiz arī deklarēja, ka esot pret tādu Licencēto makšķerēšanu kāda tā ir šodien, pārmeta, ka es nepamatoti rakstot, ka MOSP popularizē LM … tikai kad MOSP bija nodrošinājis sev unikālas iespējas ko mainīt … neko neizmainīja.

Nevajag stāstīt, ka makšķerniekiem ir vajadzīgs tas lai MOSP rebes grieztos. Kas ir tie lieliskie apsaimniekotāj, tie, kas Vides risinājumu institūta pakalpojumus izmanto. Gribi būt lielisks mūsdienām atbilstošs - pērc VRI pakalpojumus – nav slikta MOSP reklāma.

11. Interesanti kuru gadījumu apraksta Grīnbergs, mazāk zināmo - kur Olte būdams VARAM Naudiņa ārštata padomnieks neuztaisīja sižetu par tāda paša piensaimnieka piesārņoto Braslas upi. Bet pēc tam kad kā plānots pieslēgšanās attīrīšanās iekārtām, to kā Oltes panākumu nekautrējās pasniegt MOSP galva. Ka tieši Olte novērsis Braslas piesārņošanu. Kas tad tur notika/iek? Domājiet tiešām pārmaiņas ir, vienkārši sižeta nav, situācija bez īpašām pārmaiņām un cilvēkiem mazāk informācijas.

Tad kurš un ko slēpj?

12. Jautājums no bijušā padomes locekļa puses vai jūsuprāt, Zemkopības ministrija un Riekstiņa kungs konkrēti vispār spēj kvalitatīvi un konceptuāli domāt par iekšējiem ūdeņiem? – ir stipri dīvains.

Ir divi aspekti, viens pašiem vēlme kaut ko mainīt, otrs padomdevējs. Departaments vairākas reizes ir atklāti paudis, ka pārmaiņas nevēlas. Otrs attiecīgi galvenais aspekts, ir padomdevējs, tas ir padome, tai skaitā īsu laika posmu pats Grīnbergs … par paša nespēju ietekmēt, varētu liecināt arī ilgstošās mocības makšķerēšanas noteikumiem un izteikumi pametot padomi, paliekot makšķerēšanas interešu grupā…

Tāpēc atkārtošos, kamēr mosp ar savām biznesa idejām labi dzīvosies pa padomi, makšķerniekiem nekas daudz labs nespīd un nav tur ko visā BIOR vainot.

Zvaigzne

Nu tas ir PIPEC, kas notiek ar tiem māksliniekiem, kad nedaudz tiek pie varas, laikam māksla sāk spiest smadzenēs un iedomājas, ka tagad reformēs un lāpīs pasauli pēc sava ģīmja, vai, kā Zvaigznes Saimnieks tēlos Zivju Jēzu, bet šoreiz Zivju Jēzu 2 jo Nr. 1 jau aizņemts.

Izskatās, ka Akmentiņš zināmā mērā ir Saimnieka un Zvaigznes krustojums un to norāda sekojošas pazīmes:

1. Arvien vairāk sāk rakstīt nevis stāstījuma teikumus, bet gan jautājuma teikumus, kā to mīl darīt Zvaigzne, jeb viens muļķis spēj uzdot vairāk jautājumu nekā 10 gudrie atbildēt.

2. Tāpat, kā Zvaigzne ar „Apeņu blogiem” un Saimnieks „Latvijas zivsaimniecības politikas ārlietas, jeb kur lai dabū atbildības kapacitāti? 1,2,3..”, kas katrs ķēzās savā mājaslapā arī Akmentiņš šo ķēzīšanās māku ir apguvis MOSP lapā ar ķēzrakstu „Cik liela vara var būt destruktīviem margināļiem?” un demonstrē zināmu meisterību šajā nozarē.

3. Analoģiski kā MRK un LMA pārstāvji, savos ķēzdarbos Akmentiņš ietekmējoties no iepriekš minētiem dižmeistariem, arvien vairāk sāk uzspiest vienkāršam makšķerniekam savas fantasmagorijas vienlaikus neaizmirstot par projektiņiem, kur var iesūkt pāris naudiņas.

4. Tāpat kā MRK un LMA pārstāvji atklāti pauž viedokli, ka vienīgā kompetentā persona zivju jautājumos ir viņš pats, bet citi ir vienkārši ‘lohi parastie’, it sevišķi zinātnieki, jo viņiem ir savas viedoklis, kas pamatots uz faktiem, bet ne rakstā minētās „mutē ņemšanas ” pieredzes.

Zvaigznes kungs, izplūstat par daudz, turklāt jautājumi nav domāti jums. Neiedziļināšos. Izdariet ko dzīvē tādu, lai kāds gribētu jums kaut ko pavaicāt.

Braslas pienotavas problēmu ne jau jūs atrisinājāt, kaunējies būtu par šādiem mājieniem, kas jūs atmasko galīgi.

Imi. Nepaliec par bibliotekāru nr2. Beidz mētāties ar apmelojumiem. MRK nevienam neko neuzspiež! Taisni otrādi - mēģina nobremzēt nepamatotos MN punktus. Esi tik laipns un nosauc punktus ar kuriem vēlamies apgrūtinām makšķernieku vulgaris?

p.s.

likumi.lv/doc.php?id=147917