Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Pirms sīkākas ciparu uzskaites īsi izklāstīšu savus copes paradumus, lai būtu vienkāršāk tos salīdzināt ar citu pierakstiem.
Līdaku medībās es dodos no 1. maija līdz pat pirmajam ledum. Vispilnvērtīgākā cope sanāk maijā un rudens mēnešos, vasarā tā vairāk ir spiningošanas apvienošana ar atpūtu pie ūdeņiem – laivošana, izbraucieni ar ģimeni un draugiem. Pilnvērtīgās copes dienās uz ūdens parasti pavadu laiku no agra rīta līdz pēcpusdienai, tomēr vasarā bieži gadās izrauties tikai uz rīta copi, bet vakaros ar spiningu pie ūdens esmu atrodams visai reti, tāpēc šis laika posms vēl nav pietiekami izpētīts, lai pilnvērtīgi salīdzinātu ar rīta rezultativitāti.
Pēc līdakām visbiežāk dodos uz ezeriem, turklāt lielākā daļa ir seklie ar maksimālo dziļumu 2–3 m. Pārsvarā izmantoju dažādus voblerus un gumijzivis. Rotiņus, lai arī tie ir bijuši rezultatīvi, pēdējos pāris gados esmu atstājis rezervē, jo patīk eksperimentēt un radoši izpausties ar citām mānekļu kategorijām. Dziļākās vietās labprāt darbinu arī pašmāju meistaru šūpiņus, bet ar džigu un mikrodžigu, kuri tiek minēti kā ļoti rezultatīvi spiningošanas novirzieni, pagaidām neaizraujos, jo – kā jau minēju – man ļoti patīk seklie un zāļainie ezeri, kur ar šāda veida mānekļiem ķert ir grūti. Un tagad - ko saka cipari.
Ko tad saka cipari?– Gunārs Klēģers septembra Copes Lietās.