Kārkliņa zivju mērķi

Kārkliņa zivju mērķi. No armijas atvaļinājos, lai varētu vairāk makšķerēt, – stāsta atvaļināts Latvijas armijas majors Māris Kārkliņš un uzreiz piebilst, ka armijas sacensībās makšķerēšanā ir kļuvis tikai aktīvāks.

Tu sāki stāstīt par kādu reizi, kad ķēri raudas ar rokām...

Nuja – noķeru un metu laivā. Tā vienā brīdī sataustīju kārtējo zivs muguru – o, gara... Domāju – varbūt līdaka. Šķiebu, cēlu, šī man šļūc starp pirkstiem... Pārbijos, gribēju laisties prom, bet no pārbīļa tik un tā metu zivi laivā. Netrāpīju, šī nošļūca pār bortu, un tad sapratu, ka tas ir zutis... Mans pirmais un vienīgais ar rokām ķertais zutis Mūsā. Riktīgi liels!

Kad jau sākās Rīgas periods, man bija kādas četras derības, kurās vinnēju smuku naudu, saderējis, ka pusstundā noķeršu vismaz desmit zivis, lielākas par manu plaukstu. Uzvilku futbola bučus, lai var foršāk uzvandīt ūdeni, paņēmu ķeselīti ar pludiņu, iebridu vietā, kur ķeršu, otrs derētājs uzņēma laiku. Drusku jau stress bija, derības tomēr. Pabridu, izdarīju savas kustības, sataustīju smuku raudu. To pieminu ar kāju, turpat netālu sataustīju otru, pieminu arī to. Divas man jau ir, jāmēģina sataustīt vēl viena. Jā, izdevās sataustīt arī trešo! Izvelku raudu ārā, saucu: Hei, hei, pirmā! Šis tik nolūr: Ej, ej... Ielieku ķeselē, tad iebāžu rokas ūdenī, izvelku un saucu: Ho-ho! Vēl divas! Šis šokā, sāk saprast, ka zaudē. Protams, zaudēja.

Aldis Miesnieks, Egīls Zirnis, Dienas Žurnāli, speciāli Copes Lietām