Pavasara plēsoņu medības

Par līdaku lielo rijību pavasarī pārliecinājos pats, kad uz dzīvas zivtiņas izvilku ap divus kilogramus smagu līdaku, kuras mutē līdzās manai raudiņai asti kustināja pusaugu plicēns. Apetīte visaugstākajā pakāpē!

Šādos līdakām labvēlīgos apstākļos viņas kļūst varen izvēlīgas un pārsvarā nenodarbojas ar “sīkaļu” tvarstīšanu. Daudz labprātāk viņas uzkož pa prāvai 300 — 500 gramu smagai raudai vai sapalam. Ar to pilnīgi pietiek, lai vismaz trim dienām “aizštopētu” kuņģi un milzīgo apetīti “noraktu” dziļākajā vēdera nostūrī.

Maijā līdakas sāk meklēt aptuveno rajonu, kur tiks pavadīta vasara un rudens. Viņas izklīst pa visu ūdenskrātuvi, tāpēc pateikt, ka cope būs pie krasta vai dziļumā, ir pilnīgas muļķības. Šodien līdakas var ķerties pie tikko augt sākušās jaunās zāles, bet rīt jau četru metru dziļumā. Vietas, ko viņas cenšas pavasarī pamest, ir lielie dziļumi. Tas saistīts ar ūdens sasilšanu un barības bāzes pārvietošanos uz seklākiem un līdz ar to siltākiem ūdeņiem.

Maijā līdakas maina zobus, kas gan neietekmē viņu barošanos. Vismaz tā apgalvo ar zinātni saistīti ļaudis.

Mānekļu izvēle

Kad jaunās ūdenszāles vai lēpes vēl nav sasniegušas ūdens virsējo slāni, ļoti efektīvi ir vadīt mānekli pa zāles virsējo slāni. Līdakas īpaši ezeros jau tagad ieņēmušas slēptuves jaunajā zālienā un gatavas aprīt katru garām peldošu objektu, kas kaut nedaudz atgādina plēsoņas dabīgo barību. Šo situāciju daudzi makšķernieki māk izmantot un tāpēc lieto vieglos mānekļus.

Novērots, ka pavasaros līdakām patīk dažāda izmēra un nokrāsu rotiņi. Pēdējiem liela priekšrocība arī tādēļ, ka tie salīdzinoši klusi iekrīt ūdenī, un vietās, kur dziļums nepārsniedz divus trīs metrus, tas ir ļoti svarīgi. Novērots, ka rotējošie vizuļi jāvelk maksimāli lēni. Bieži vien labi rezultāti ir tad, ja rotiņa trīsžuburim piestiprina spilgtas krāsas tvistera astīti. Iegādājoties šos vizuļus, uzmanību jāpievērš kvalitātei. Ir milzum daudz rotiņu pakaļdarinājumu, un, aizbraucot uz copi, nereti nākas vilties. Rotējošos vizuļus nesmādē arī asari, zandarti un salates.

Ļoti labi šopavasar sevi apliecinājušas gaiši zaļas un burkāna krāsas gumijas zivis ar vieglu džiga galvu. Formas ziņā tās var būt visdažādākās.

Vizuļu arsenālā noteikti jābūt grabošiem, peldošiem un grimstošiem vobleriem. Ir arī tādi, kas ar skaļu spēli un tieši “slimīgu” peldēšanas manieri pievilina plēsoņas. Līdakas ir ļoti acīgas un savu upuri pamana pa lielu gabalu, tāpēc ilgstoši metāt mānekli vienā vietā nav nozīmes. Līdz ar to mainām mānekli vai vietu.

Līdaku makšķerēšanā jāņem vērā vēl kāds svarīgs faktors. Proti, ja iespējams, mēģiniet noskaidrot, cik labi izvēlētajā dienā copes vietā ķeras mazās zivtiņas. Palūkojieties, vai tuvumā nav kāds makšķernieks, kuram apjautāties par balto zivtiņu copi. Ja tā ir laba, jūsu izredzes tikt pie līdakām stipri vien noplaks. Savukārt, kad plēsoņas izgājušas uz “medījuma takas”, mazās zivtiņas kaut kur zibenīgi nolien. Līdz ar to pludiņmakšķerniekiem lomi ir vāji.

Karpu un līņu copei vārti vaļā

Varu apsveikt visus karpu copmaņus ar pirmajiem nopietnajiem lomiem. Viens otrs pat pacenties aizbraukt pie brāļiem lietuviešiem un izvilkt savu rekordlomu — 17 kilogramu smagu karpu. Pirmie savvaļas sazāni izvilkti arī Daugavā pie Ķeguma HES licencētajā zonā, bet tas nekāds īpašs jaunums nav, jo “savvaļnieces” pavasarī šajā posmā ir ļoti aktīvas.

Pavasarī, ieskaitot komercdīķus, labākā ēsma ir un paliek naktstārpi. Bet tas, kamēr ūdens temperatūra ir nepatīkami vēsa. Kad tas jau uzsilis, “aiziet” visas pārējās barības.

Šķiet, šogad karpu komercdīķu saimniekiem nāksies nedaudz padomāt par cenu politiku, jo daudziem makšķerniekiem naudas maciņi krietni paplāni un šo copes vietu apmeklējumi būs retāki. Gudrāk būtu samazināt uzskrūvētās cenas. Iegūs tie, kuri ātrāk reaģēs šībrīža situācijā, jo ziņas par lētākām karpu makšķerēšanas ūdenskrātuvēm izplatīsies zibens ātrumā.

Varbūt vienam otram šķiet, ka līņu cope ir pāragrs pasākums, tomēr ziņas no dažādiem nostūriem liecina pavisam ko citu.

Arī līnim agrā pavasarī, tāpat kā karpām, par ēsmu vislabāk piedāvāt naktstārpus vai kustīgu mēslu slieku pušķīti. Iebarojamai barībai nevajadzētu būt no “smaržīgā” gala. Kamēr ūdens vēl vēss, jāizmanto barība bez spēcīgām smaržām.