Zivs no sāna – karūsa!

Makšķerniekiem ir teiciens: ja nekur nekas nopietns neķeras un tas ir saistīts ar atmosfēras spiedienu, laika apstākļiem, sauli, vēju, lietu, neesošu ledu un pilnīgu citu sugu necopi, tad vienīgā iespēja kaut ko dabūt ir karūsas. Šīm zivīm, pēc novērojumiem, ir pilnīgi vienalga, kas notiek tur – ārpus ūdens pasaules, jo viņas barojas praktiski visu laiku un beidz tikai tad, kad nokļūst plēsoņas vēderā vai makšķernieka tīkliņā.

Līdz ar to nereti uzrodas jautājums – vai šo zivi ir nepieciešams iebarot vai var arī lieki netērēt naudu. Tagad, kad ūdens pakāpeniski atdziest, iekšzemes ūdeņos karūsu aktivitāte mazinās, savukārt jūras līcī viss notiek tieši otrādi. Jo karūsa arī jūrā ir siltumu mīloša zivs, tāpēc viņa piekrastes joslās meklē vietas, kur ūdens vēl ir salīdzoši silts. Vislabākais copes laiks būs dienas vidus un pievakare. Nav īpašas jēgas uz miglā tīto piekrastes ostmalu doties ap plkst. 7 vai 8 rītā. Protams, kaut kas noķersies, bet lielie eksemplāri aktīvu uzdzīvi sāks tikai ap dienas vidu.

Tātad – barot vai nebarot?

Einis Asaris žurnāls Copes Lietas 10/2015.