Veiksminieks Boldirevs

Varbūt dieviņš man pirmajās reizēs dod iesācēja veiksmi, – tā Rīgas ūdens darbinieks, pagājušā gada Latvijas čempions komandām spiningošanā no laivas Juris Boldirevs izskaidro tās reizes, kad viņam ķeras tur un tad, kad citiem neķeras.

***********************************

Cik lielas līdakas pats esi vilcis?

Ķīšezerā uz ultralaitu, 8 gramu džiggalvu un mazo gumijiņu dabūju līdaku, kurai arī svari bija par mazu, atdūrās pie 14 kilogramiem. Tas bija rudenī, auksts, lija, es gumijas laivā stāvēju uz ceļiem, viss ūdenī, jo laiva laikam kaut kur laida cauri, šausmas... Izvilku to līdaku, bet nomērīt nevarēja, jo puisis, kas ar mani bija laivā, bija šokēts, viņam tā bija tikai trešā makšķerēšanas reize. Viņš teica, ka nav varējis iedomāties, ka tādas zivis vispār var būt un ka viņš vairs peldēties neies. Gribēju, lai viņš palīdz man līdaku nomērīt, bet šis teica, ka rokā viņu neņems. Nofotografēt viņš mūs nofotografēja, bet tik miglaini, ka nevar saprast, vai es turu līdaku vai viņa mani...

Kā tu to milzeni dabūji laivā?

Pievilku un paņēmu aiz žaunu vākiem. Nobrīnījos vēl, ka šī tik mierīga. Kādas minūtes divdesmit jau biju viņu gurdinājis. Man bija mazā asariem domātā aukliņa, kurai jātur 3,5 kilogrami.

Kāpēc tā līdaka nenorāvās?

Nezinu. Citreiz ir ļoti nopietni rīki, bet zivs aiziet... Līdaku dabūju pie kants, to kanti Ķīšezerā visi zina. Ainārs savu lielo arī tur noķēra, un vispār visas nopietnās zivis dabū tur.

Un vēl daudzi copes piedzīvojumi

Aldis Miesnieks, Egīls Zirnis, Dienas Žurnāli, speciāli Copes Lietu novembra numuram.

Žurnāls abonētājus un tirdzniecību sasniegs novembra pirmajā nedēļā.