Vasioleka Kolkas stāsti

Kuras Kolkā ir labākās bušu vietas?

Jebkura vieta, sākot no raga.

Vai tad tur nav labāku un sliktāku vietu?

Ir jau dažas it kā labākas, bet uznāk viena vētra, un visa grunts diametrāli mainās. Tas, ka mēs ar Arni Samoilovu vinnējām Salmo bušu čempionātu, bija tīra laimes spēle. Kolkas sacensībās ar bračku Andri piedalāmies vienmēr, vietējiem jāpiedalās. Šogad bija tā, ka brālim ķērās, bet man nulle – turpat blakus strādājot un ar to pašu ēsmu!

Kā to izskaidrot?

Bedres. Jūra jau nav ideāli vienāda. Bute iet pakaļ pārtikai. Pieļauju, ka bedrēs straume to sanes vairāk, tāpēc arī bute tā saucamajos jomos vairāk sēž.

Bušu ķeršanai ir kādi labvēlīgāki laika apstākļi?

Ir, bet galvenais ir straumes. Par tām jāprasa vietējiem matadoriem. Es tur aizbraucu pacopēt dažas reizes gadā, bet, piemēram, Kolkas makšķernieku kluba bosa Oskara tēvs Leonīds ķer katru dienu jau no septembra sākuma. Domāju, ka viņš ir simtreiz lielāks eksperts par citiem.

Butes neķeras, kad ir dzidrs ūdens un mēness spīd. Vislabāk ir tad, kad ir viegls jūras vējš un straume, kas bušu barību spiež uz krastu, jo viņas iet pakaļ pārtikai. Ja trāpa, var saķert spaiņiem, bet nākamajā dienā var turpat nosēdēt sešas stundas un nedabūt nevienu buti. Jo uz vietas jau viņas nestāv.

Parasti vasarā, kad ir silts ūdens, butes no krasta vispār neķeras, tad tās ir tālāk jūrā, bet šogad bija savādāk – Jāņos ar bračku sēdējām Kolkas ragā un vilkām!

Ar Juri Vasioleku sarunājās Aldis Miesnieks, Egīls Zirnis. Lasiet Copes Lietu janvāra numurā.