Beidzot kāds garlaicīgs ieskats noteikumos!

Reiz daži desmiti stiprinieku nolēma izkauties ar spilveniem.

– Bet labāk, – iebilda viens, – izgudrosim Makšķerēšanas noteikumus, tam būs vairāk jēgas!

– Nē, jēgas būs mazāk! Nekas nav jāizgudro, Skandināvijā viss ir uzrakstīts priekšā! – iebilda trešais un – zlauks! – iezvēla ceturtajam, kurš tikmēr tulkoja zviedru noteikumus.

– Muļķi, tev ir tikai spāņu vārdnīca, – sauca piektais.

– Pats tu esi sestais! – iebilda septītais un blieza barā, kurš vēlējās, lai makšķernieki noteikumus mīlētu, bet astotais domāja, ka īstiem noteikumiem jābūt tik sarežģītiem, lai visi tos ienīstu.

– Nodzēsīsim gaismu, būs vēl smieklīgāk, – devītais teica desmitajam, kurš tikmēr prātoja, vai fiksēt to protokolā vai ne un kāda varētu būt atskaņa vārdam – protokols. Daži jau muka prom, citi saņēma algu, kaujas laukā valdīja mērena pūkainība.

– Nē, pūkains nav neviens, – klaigāja vēl kāds un izplatīja ziņas, ka spilvenu vietā tiekot lietoti viltotas naudas maisi.

Tas viss ir ļoti interesanti, un bieži par makšķerēšanas problēmām tiek runāts līdzīgā manierē. Tomēr pūkām agri vai vēlu ir jālaižas zemē. Mēģināsim atšifrēt pārmaiņas, kas radušās jaunajos Makšķerēšanas noteikumos.

Publikācijai Februāra Copes Lietām sagatavojusi Makšķerēšanas organizāciju sadarbības padome jeb MOSP