Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Ik gadu Daugavā tiek ievietotas 400 mākslīgās zivju nārsta ligzdas, kurās labvēlīgos apstākļos tiek iznērsti vismaz 20 miljoni ikru. Tuvojoties zivju nārsta periodam, sadarbībā ar biedrību “Mēs zivīm” šīs ligzdas arī šogad izgatavoja Latvenergo koncerna darbinieki un klienti. Sākoties nārstam, ligzdas tiks izvietotas Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles raksturīgajām zivju sugām – raudām un brekšiem.
[IMG:3]
Mākslīgo zivju nārsta ligzdu izvietošana hidroelektrostaciju ūdenskrātuvēs ar svārstīgu ūdens līmeni ir ļoti nozīmīgs pasākums, kas veicina zivju krājumu saglabāšanu un atražošanu. Tādēļ AS “Latvenergo” un biedrības “Mēs zivīm” sadarbības projektā jau sesto gadu tiek izgatavotas vismaz 400 egļu zaru ligzdas. Atbilstoši speciālistu aprēķiniem, pieņemot, ka no vienas zivs ir 50 tūkstoši ikru un katrā ligzdā ir iznārstojusi vismaz viena zivs, tad 400 ieliktajās ligzdās kopā ir aptuveni 20 miljoni ikru. Ja 5–10 % no tiem attīstījušos zivtiņu izdzīvo, tas ir labs Daugavas zivju krājumu papildinājums. Mākslīgās nārsta ligzdas ir piemērotas Daugavai raksturīgajām zivju sugām – raudām un brekšiem.
Irēna Upzare, AS “Latvenergo” Vides un darba aizsardzības direktore: “Mākslīgo zivju nārsta ligzdu veidošana ir vienkārša metode, kā pavairot bioloģisko daudzveidību dabā. Un šajā gadījumā tas ir ļoti veiksmīgs piemērs, jo šodien vides jautājumi, efektivitāte un atbildība attīstās rokrokā.”
Ligzdu izgatavošana mežā ir pirmais posms, nākamais – to ievietošana Daugavā, pirms tam ievietojot dažas kontrolligzdas, lai novērotu zivju aktivitāti. Šo gadu laikā darbinieku līdzdarbošanās un iesaistīšanās vides projektā, lai pabūtu dabā un sniegtu savu artavu Daugavai, palīdzot zivīm tajā nārstot izgatavotajās mākslīgajās zivju nārsta ligzdās, ir kļuvusi pašsaprotama un ir guvusi lielu dalībnieku atsaucību. Kopā pasākums pulcēja vairāk nekā 130 interesentu. Pasākumā bērni varēja arī izgatavot putnu būrīšus melnajiem mušķērājiem un zīlītēm, tas notika sadarbībā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību.
Kā stāstīja biedrības speciālisti, aprīlī ligzdas izvietos, lai veicinātu raudas nārstošanu, bet maijā šīs pašas ligzdas liks brekšu nārstošanai. Dabā ir novērots, ka raudu nārsta laiks ir kļavu ziedēšanas laikā, bet brekši nārstošanai izvēlas ievu ziedēšanas laiku. Tāpat novērots, ka mākslīgajās ligzdās mēdz nārstot arī līdakas un līņi.
Mākslīgās zivju nārsta ligzdas izvieto iepriekš izpētītā upes posmā, kur zivis vislabprātāk nārsto. Šajās vietās ligzdas vairākās rindās vairāku simtu metru garumā un dažādos dziļumos iegremdē upes ūdens zonā, tādējādi nodrošinot, ka ikri nepaliek bez ūdens un saulē neizžūst. Pēc ikru attīstības zivju kāpuri vēl dažas nedēļas uzturas ligzdu tuvumā un tikai vēlāk iepeld dziļāk upes baseinā.
Ivita Bidere
AS “Latvenergo”
Preses sekretāre
Tālr.: 67728809; 29279158
ivita.bidere@latvenergo.lv
Latvenergo nevis slotas jāmērcē Daugavā, bet gan jārok zivju apvedceļš!
krumujancim.
Dakteri saka, ka muļķību nevar izārstēt, tādēļ par šo Tev var piedot, bet slinkumu gan ne. IeGOOGLĒ par zivju nārsta ligzdām un uzzināsi, kā tās liek. Varbūt pat līdz tevīm aizies, ka ar izžūšanu te nav jācīnās.
Kaut vai viens piemērs, kur apmēram viducī stāsta par ligzdu ielikšanu:
Donkam
Vari dziļi iegoglēt pats sev. Ja pagājusājā vasarā būtu atlicinājis laiku, lai Ikšķilē pie Meinarda salas pastaigātu pa Daugavas gultni, tad iztiktu bez sev iegoglēšanas un muļķības neapgalvotu.
Ko jasak spridzinat hesus augsa?
Un kur tad ir musu slavenais mekskernieku augstaka padome?
Liekezi sez,tapat ka musu valdiba ,viena maisa un bus miers....
Īpaši pie Ikšķiles vajag likt tās nārsta vietas. Kārtējo reizi, kad Latvenergo aiztaisīs slūžas un pazeminās Daugavā ūdeni līdz līmenim, kad ar gandrīz sausām kājām var pārkļūt pāri Daugavai, šīs ligzdas būs "izcili efektīvas." Un neviens neko nebūs redzējis - tas ir tas paradoksālākais.