Vimbu ķeršana beidzas ar iespaidīgu sodu

M.Kalaus

Kādam kuldīdzniekam par divām nelikumīgi noķertām vimbām pie rumbas piespriests 290 eiro liels sods. Makšķerniekiem jārēķinās, ka nārsta laikā var nepietikt tikai ar makšķernieka karti. Ventā vimbas ķert aizliegts otrdienās, bet, lai copētu Mūsā un Mēmelē, jāiegādājas speciālas licences.

Pašlaik copmaņiem jāuzmanās ar vimbu ķeršanu. Ja vienviet tās var brīvi ķert, tad Bauskā ir nepieciešama par bargu naudu iegādāta licence, bet Kuldīgā to nedrīkst darīt otrdienās.

Pašlaik copmaņiem jāuzmanās ar vimbu ķeršanu. Ja vienviet tās var brīvi ķert, tad Bauskā ir nepieciešama par bargu naudu iegādāta licence, bet Kuldīgā to nedrīkst darīt otrdienās.

Pašlaik ir sācies vimbu nārsta laiks un makšķernieki steidzas pie ūdeņiem tās ķert. Tomēr copmaņiem jārēķinās, ka to ķeršana var izvērsties par pamatīgu skandālu un lieliem naudas sodiem. Ne visur pietiek ar makšķernieka karti, lai nārsta laikā (līdz 31. maijam) ķertu šīs karpu dzimtas zivis. Piemēram, kaislīgam copmanim došanās vērot lidojošo zivju šovu uz Ventas rumbu var izvērsties par kriminālu trilleri.

Licences sanaido Rīgas un Bauskas copmaņus

Lai ķertu vimbas Bauskas pusē – Mēmelē un Mūsā – vietējā Mednieku un makšķernieku biedrībā (MMB) jāiegādājas speciālas vimbu ķeršanas licences, kas ir limitētas. Sezonas licence A zonā maksā 75 eiro, bet B zonā – 50 eiro, vienas dienas licence – astoņus eiro. Sezonas licences jau tika izķertas pirmajā to tirgošanas dienā. Tas sanaidojis galvaspilsētas un Bauskas makšķerniekus, jo galvaspilsētas copmaņi rindu pie Bauskas MMB nevarēja ieņemt piecos no rīta.

Bauskā skaidro, ka vimbu makšķerēšana ierobežota, lai saglabātu vietējos zivju resursus. Par licencēm iekasētā nauda aiziet, piemēram, zivju mazuļu audzēšanai un upes gultnes tīrīšanai. Savukārt citos novados dzīvojošie uzskata, ka Bauskas MMB tādējādi cenšas atkauties no nevēlamiem konkurentiem.

Kuldīgā zivīm otrdienās piešķir brīvdienu

Savukārt Kuldīgas novada saistošie noteikumi nosaka, ka makšķernieki pie Ventas rumbas nārsta laikā zivis nedrīkst ķert otrdienās un sev atstāt ne vairāk kā septiņas vimbas. Tas arī tiek argumentēts ar vēlmi aizsargāt zivju resursus.

Kādam copmanim šo noteikumu neievērošana pamatīgi situsi pa maciņu. Viņam par divām nelegāli noķertām vimbām piespriests 290 eiro liels sods.

Valsts vides dienesta Kuldīgas vecākais inspektors Jānis Sprugevics Latvijas Radio skaidroja, ka vides (zivju) inspektors maluzvejniekam par katru nelegāli noķerto vimbu uzliek 29 eiro, bet sods var būt ari daudzkārt lielāks.

„Tas ir tikai pamata sods. Ja ņem vērā apstākļus, tad šis sods var tikt piemērots vai nu trīskāršā vai pat pieckāršā apmērā,” teica Sprugevics.. Piemēram, gadījumos, ja zivis ķertas ar aizliegtu - aizciršanas paņēmienu (ar grozu), kā tas bijis šajā gadījumā.

Tā kā pirms doties ķert vimbas, copmanim ir rūpīgi jāizlasa makšķerēšanas noteikumi. Un ja, piemēram, Daugavā nav nepieciešamas īpašas vimbu ķeršanas atļaujas, tad citur ir ierobežojumi. Piemēram, Ventā ierobežojumi ir ne tikai pie Kuldīgas rumbas, bet arī 16 kilometru garā upes posmā no pilsētas līdz Abavas ietekai Ventā.

Tā kā drošāk pašlaik ir nevis nodarboties ar vimbu ķeršanu, bet gan to vērošanu šovā „Lido zivis Kuldīgā”, kas šogad notiks 30. aprīlī.