Saplēš aļģēm pielipušos tīklus

Agris Bokums un Ēvalds Urtāns izceļ pētniecības zvejas tīklus. / Liepajniekiem.lv

Sadarbojoties ar Zivsaimniecības aģentūru, jūras piekrastes ūdeņos pētnieciskajā zvejā kopā ar pārinieku Agri Bokumu ir iesaistījies Zvejnieku federācijas priekšsēdētājs Ēvalds Urtāns. Sverot un mērot lomā nonākušās zivis, viņi vienlaikus nosaka ūdens sāļumu, tā temperatūru un skābekļa saturu.

Balstoties uz šiem datiem, tiek analizēta Baltijas jūras zivju migrācija un prognozēts, kādi varētu būt to krājumi nākotnē.

Zvejnieku bažas apstiprinās

Jūnija pirmajās dienās braucienā piedalīties bija uzaicināts arī "Kurzemes Vārds". Jūrā devāmies agri no rīta. Vērojot viļņu kustību, varējām izsekot, kā no ziemeļrietuma uz dienvidrīteni pamazām pārsviežas vējš.

Tīkli jūrā uz dienvidiem no Liepājas ostas vārtiem apmēram metrus trīssimt no krasta bija jau izlikti iepriekšējā vakarā. Ņemot vērā, kāds ir vējš un straumes kustība, Ē. Urtāns paredzēja, ka lomā šoreiz galvenokārt būs atrodamas aļģes, jo tieši tagad esot to lielās ziedēšanas laiks. Šā iemesla dēļ piekrastes zvejnieki pašlaik no selgā iešanas atturas, jo nogaida, kad viļņi zaļi lipīgo masu izdzenās. Aļģu savairošanos jūrā pētnieks izskaidroja ar pastiprinātu fosfātu klātbūtni ūdenī. Šīs ķimikālijas, ko plaši pielieto sintētisko veļas mazgāšanas līdzekļu ražošanā, nesadalās, bet pa kanalizācijas sistēmām nonāk arī jūrā. Tomēr, viņaprāt, aļģes neesot uzskatāmas par piesārņojumu, jo ir dabisks produkts, gan jau vēlāk viļņi tās izmētās pa visu jūru, bet daļu nosūtīs arī krastā.

Zivju pazinēja bažas attaisnojās, tiklīdz tika pacelts bojai piestiprinātā tīkla gals. Linums no aļģēm bija kļuvis smags un nepadevīgs. Tikai reizumis tajā pavīdēja pa kādai plekstei, prāvam asarim, reņģei, raudiņai vai sudrabaini mirdzošai vēja zivij, kurām nupat beidzas nārsta laiks. Ar asiem šķēpiem apveltītās vēja zivis pēdējos gados iecienījuši makšķernieki, kas tās ķer no mola. Īpaši daudz tādu makšķernieku šās vasaras sākumā pulcējās Pāvilostā, kur guva atzīstamus lomus. Vēja zivis gandrīz četras, piecas nedēļas ilgi vaņģoja arī Jūrmalciema piekrastes zvejnieki, bet kuģīša "Līva" kapteinis Oskars Kadeģis tās realizēja liepājniekiem Tirdzniecības kanāla malā.

Zivju krājumi ir apmierinoši

Izceļot aļģēm pieķepušos tīklus, izrādījās, ka kādā posmā tiem izrauts prāvs – aptuveni trīsdesmit metru garš – robs. Ē. Urtāns izteica aizdomas, ka bojājumu varētu būt nodarījis kāds neuzmanīgs vai arī pārgalvīgs motorlaivas braucējs. Cilvēks, kurš ar zivju pētniecību nodarbojas kopš 1982. gada, izskatījās sarūgtināts. Lai arī atzina, ka ar šādiem nelāgiem starpgadījumiem nenākoties saskarties bieži, vienalga tie esot nepatīkami.

Ē. Urtāns pastāstīja, ka Liepājai tuvā jūras piekraste esot raksturīga ar to, ka tur kopā ar sāļūdens zivīm mēdz uzturēties arī saldūdens iemītnieces. Ņiprie asarīši pēc nārsta ezerā dodoties uz jūru, kur uzturam biežāk var sagūstīt kādu salaku vai reņģīti. Tāpat rīkojoties arī lielās līdakas. Maija beigās tās visas atstājot savas parastās uzturēšanās vietas un pārvietojoties uz ostas akvatoriju, kur lielāki dziļumi un rodams vairāk barības. Gan Bārtas upē, gan jūrā gar piekrasti kā rudenī, tā pavasarī zvejnieku un makšķernieku lomos nereti iekļūst vimbas. Urtāns pauda uzskatu, ka uz mūsu ūdeņiem tās varētu būt atpeldējušas arī no Kuršu līča. Pētnieks pastāstīja, ka pēdējā laikā Baltijas jūrā īpaši savairojušies jūras grunduļi, ko zvejnieki saucot arī par melnmutēm. To dzimtene ir Azovas jūra un neesot skaidri zināms, kā jūras bullīšiem līdzīgās zivis atkļuvušas līdz mūsu ūdeņiem. Tāpat jūrā netrūkstot lašveidīgo zivju un plekstu.

Apkopojot savu pētījumu rezultātus, Ē. Urtāns secināja, ka krājumi un to sugu daudzveidība mūsu piekrastes ūdeņos joprojām ir apmierinoša. Taču tā būtu vēl bagātāka, ja zivsaimniecības mērķiem izdotos piesaistīt Eiropas Savienības atvēlēto finansējumu. Diemžēl mūsu valstī tas nenotiek. Pirms nedēļas Urtāns piedalījies konferencē Igaunijā, kur runāts par programmas "Leader plus" problēmām. Izrādījies, ka igauņi un lietuvieši šī finansējuma izmantošanā Latvijai aizsteigušies tālu priekšā. Viņaprāt, mūsu valsts attieksmi spilgti parādījis tas, ka Igaunijas un Lietuvas Zemkopības ministrijas amatpersonas sarunā piedalījušās, bet mūsu pārstāvji nevīžojuši ierasties.