Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Šodien viennozīmīgi ir skaidrs, ka tie finansu samazinājumi, kuri gan šī gada janvārī, gan aprīlī LZRA tika veikti ar formulējumu, ka tie tiek ieskaitīti gada rezervēs, ar budžeta grozījumiem, kurus Saeima pieņēma jūnijā, ir samazināti neatgriezeniski.
Salīdzinājumā ar 2008.gada sākuma budžetu, kurš aģentūras 7 audzētavām bija 1024 tūkst.Ls apjomā, pēc minētajiem grozījumiem 2009. gadā pieejami ir tikai 650 tūkst.Ls. Pie tam, sakarā ar audzētavu darbības sezonālajām aktivitātēm un darbinieku atbrīvošanas grafiku (no 140 darbiniekiem palikuši 78), pirmajos 5 mēnešos jau iztērēti 380 tūkst.Ls. Attiecīgi, gada pēdējiem 7 mēnešiem paliek tikai aptuvenu 270 tūkst.Ls. Salīdzinājumā ar 2008. gadu tas ir par aptuveni 50% mazāks finansējums ar visām no tā izrietošam sekām.
LZRA sastāvā esošo valsts zivju audzētavu statuss šodien ir sekojošs. Zivju audzētava "Sērene" tiek gatavota privatizācijai, acīmredzot, šis process iestiepsies arī 2010. gadā. Lielākais šķērslis, kurš rada valstij liekus izdevumus desmitiem tūkstošu latu apjomā, - Mežu likums, precīzāk, specifisks formāls ierobežojums likumā, kurš neļauj pat MK lemt pēc būtības un privatizācijai nodot valsts mežu zemes, pat tad, ja to vērtība ir daži lati.
Z/a Ķegums kā patstsāvīga vienība vairs nefunkcionē. Pēc būtības tā ir pievienota z/a Tome. Kaut gan Tomes darbība arī ir reducēta, tomēr tā ir palikusi vienīgā z/a, kurā ir saglabāti kaut cik nopietni cilvēku resursi un arī atražošanas apjomi.
Pārējās četrās LZRA zivju audzētavās - Pelčos, Kārļos, Braslā un Dolē finansu trūkuma rezultātā zivju audzēšana uz laiku ir minimizēta, to darbinieku skaits sastāda 50% no 2008. gada skaita.
Audzētavu liktenis, visticamāk, noskaidrosies septembrī, kad tiks sagatavots 2010. gada valsts budžets. Jebkurā gadījumā līdz oktobrim jābūt pilnīgai skaidrībai, kas notiks 2010. gadā, jo tieši oktobrī tiek likti pamati nākošā gada darbībai - tiek ievākti lašveidīgo zivju vaislinieki.
Iespējami vairāki scenāriji:
No valsts viedokļa, manuprāt, optimāls un pietiekoši reāls varētu būt otrais variants, kurā iespējamas diezgan plašas un dažādas variācijas. Joprojām interesants man izskatās agrāk pieminētais modelis, kurš balstītos uz 18.jūnijā pieņemto Publiskās un privātās partnerības likumu.
Privatizēt nedrīkst!
Naudu ar nedrīkst dot, tās trūkst visiem. Lai iznīkst, būs mazāka konkurence tirgū. Visiem būs labi...
Pēc prakses un pieredzes ir pavisam droši apgalvot,ka tiks pieņemts valstij kaitīgākais variants,-audzētavas nozags,bet tur saražoto produktu valst dārgi un ar nejēdzīgi noslēgtiem ilgtermiņa līgumiem pirks mūžīgi mūžos!Āmen!Kāds grib ar mani derēt?
Ivar, tāds variants rakstā nav, pastāsti par savu pieredzi.
kā ta nav.a kas tad ir trešais punkts.protams ka vajag piejemt otro punktu.un tad viss atkarīgs no vadītāja.kā dēlas bīdīs tā sajems.
bet visticamāk būs trešais punkts.jo to jau daudzas ieinteresētas "spalvainās ķepas"gaida.
Es domāju vajag atdot man , es zināšu ko darīt !
Ja kaut ko nav kur likt,vai nezin ko ar to darīt,tad vajag atdot KALVĪŠIEM:))) -tie zinās!!!!!!!!!!
nu bet kaa es kaa maksjernieks varu ko liidzeet valsts zivju audzeetavaam?domaaju,ka jadibina peec iespeejas lielaaka maksjernieku biedriiba,kura tad arii ziedo,vai finasee un uztur taas audzeetavas par saviem lidzekliem,vieniigaismka vareetu taas parveidot uz mazaakaam,jo varbuut finanses no privatpersonaam nepieljauj tik lielus izdevumus....
Man reālākais ir otrais variants. Kāpēc tas netika darīts agrāk? Ja valstij nav nauda, tad jāļauj pašiem sevi uzturēt! Nebūs jāmazina strādnieki un algas. PRIVATIZĀCIJU KATEGORISKI AIZLIEGT!!!! KALVĪTIS TO TIK GAIDA.