Pirms dažiem gadiem iztīrītā Salaca atkal ir pamatīgi aizaugusi

Pirms dažiem gadiem cilvēki kārtīgi iztīrīja lašu nārsta upi Salacu. Taču tā jau atkal ir pamatīgi aizaugusi, un nekas par tās tīrīšanu vairs neliecina. Hidrobiologs Andris Urtāns skaidro – atsevišķi minerālmēsli, ko izmanto lauksaimniecībā, likuši zaļot upēm.

"Principā viss tas zaļums ir fosfors un slāpeklis, kas savulaik kā minerālmēsli nākuši no Čīles, Ukrainas. Dažādos ceļos tie ir nokļuvuši ūdenī. Tā vietā, lai tie vairotu mūsu labklājību un dotu peļņu no laukiem, tie dod pašlaik iespēju zaļot upēm," skaidroja Urtāns.

Lašiem ir ļoti svarīgi, lai upēs, kur tie nārsto, būtu akmeņainas vietas un lai tās nebūtu piedzītas ar smiltīm. Taču vietās, kur dažādu apstākļu dēļ straumes ātrums samazinās, ātri veidojas smilšu saneši un piemērota gultne ūdens augiem.

"No Kopenhāgenas līdz Sanktpēterburgai Salaca ir produktīvākā Baltijas [jūras] nārsta upe. Ne Nemuna, ne Venta, ne Gauja nestāv līdzi. (..) Tie pirmie trīs čempioni ir Somija, Zviedrija, Botnijas līcis augšā. Bet reāli katrs 16. vai 20. savvaļas lasis Baltijas jūrā nāk no šīs upes," stāstīja Urtāns.

Ja tik salīdzinoši maza upe Baltijas jūrai lašu ziņā dod tik daudz, tad pamatoti var teikt, ka lašu nārsta vietas var būt Latvijas veiksmes stāsts un šādas upes ir jātīra regulāri.

"To var izdarīt labā kompānijā, nedēļas nogalē izpļaujot vai no upes izņemot sagāzušos kokus. Jārunā arī par bebru aizsprostiem, kur tekošā upe pārvērtusies par lēnu, stāvošu dīķi," atzina hidrobiologs.
Bez bebru darbības un lauksaimniecības lielā mērā pie barības vielu ieskalošanas upē ir vainojama arī mežsaimniecība un klimata pārmaiņas.

"Lielākā notece ir ziemas mēnešos. Vasaras mēnešos ūdens ir mazāk, tas uzsilst, un notiek tāpat kā ar tomātiem – silts ūdens, un tie aug griezdamies, augam tas ir prieks un patikšana," skaidroja Urtāns.

Salacas upe ir aizaugusi, un lašiem tur klājas grūti, bet upe ir spēcīga. Divas pazīmes liecina, ka skābekļa tur netrūkst - tās ir sūnas uz akmeņiem un krastos piparmētras.

Augu klātbūtne tur liecina par to, ka vidē ir pietiekoši daudz skābekļa. Arī ezera meldri mazā koncentrācijā liek domāt, ka ūdens tiek attīrīts. Taču, ja to audzes ir pārvērtušās par neizbrienamiem džungļiem, tie vairs nav piemēroti nedz ūdensputnu ligzdām, nedz laivotājiem. Par lašiem nemaz nerunājot.

Lasim, nēršot ikrus, ir jāizrokas līdz gruntij, tāpēc ezera meldri zivīm ir nepārvarams šķērslis.

Taču šis augs var būt neaizvietojams palīgs sauszemē – tā kā meldros ir gaisa pūslīši, tas ir lielisks materiāls, no kā darināt ne vien saimniecībā noderīgus pinumus, bet arī pārklājus, kas no sala un kaitēkļiem pasargā dārza labumus.

O R I Ģ I N Ā L S