Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Sestdien Radžu ūdenskrātuvē Jēkabpils Sporta centra rīkotās sporta dienas ietvaros sacentās arī makšķernieki — gan spiningotāji, gan pludiņmakšķernieki no 6.00 līdz 11.00 cīnījās par pazīstamā Jēkabpils makšķerēšanas sporta entuziasta Konstantīna Martinova piemiņas kausiem.
Lielākā konkurence bija spiningotājiem. No 23 copmaņiem pie loma tika 11. Zivis bija kaprīzas, iespējams visu sacensību laiku smidzinošā lietus dēļ. Mēra līdakas izmānīt no zālēm izdevās tikai sešiem veiksminiekiem un tie arī ieņēma pirmās vietas. Pārējiem bija jāsamierinās ar asariem un arī tad to skaits un izmērs nebija neko ievērojams. Visu goda pjedestālu aizņēma jēkabpilieši – trešais ar 2,050 kg bija Valdis Leicis, otrā vieta tika Oļegam Peškovam (2,410 kg), bet uzvaru ar 2,5 kg izrāva Vladimirs Aleksejevs. Viņa lomā bija divas zaļsvārces un pārītis pannas asaru.
Pludiņmakšķerniekiem konkurence bija daudz mazāka. Vērojot necilo dalībnieku sarakstu, nevilšus rodas sajūta, ka pludiņmakšķerēšana kā tautas sporta veids Jēkabpilī diemžēl iet uz grunti. Kāpēc tas tā? Iespējams, iemesli meklējami gan organizatoru smagnējībā vai neprasmē komunicēt ar potenciālajiem maču dalībniekiem, gan fīdera un it sevišķi spininga popularitātes pieaugumā. Pie vainas, iespējams, ir arī pati sacensību rīkošanas vieta – nu smags priekš copmaņiem ir tas Radžu karjers: nav nekāds zivju eldorado, zāles arī kā paklājs apakšā, un kā saka zinātāji, lai tur ko nopietnu izvilktu, jāpiebaro vietiņa 3-4 dienas pēc kārtas. Bet varbūt vienkārši šajā dinamiskajā laikmetā ir arvien mazāk ļautiņu, kas grib 5 – 6 stundas sēdēt krastā, lai vilktu nelielas zivtiņas. Pats personīgi arī labāk izvēlos piedalīties spiningošanas mačos.
Pieaugušo kategorijā sacentās 7 vīri un tikai divi pārstāvēja pilsētu, kurā notika mači. Trešo vietu ieguva Aigars Žugris no Preiļiem (0.850 kg), otrais bija viņa novadnieks Kazimirs Anspaks (1,600 kg), bet uz pjedestāla augstākā pakāpiena kāpa sacensību organizators Jurijs Ņikandrovs (1,720 kg).
Jauniešu konkurencē starp sešiem jaunajiem copmaņiem spēcīgākie izrādījās jēkabpilieši – trešo vietu izcīnīja Artūrs Vilnraģis (0,350 kg), otrais bija Kristers Bērziņš (0,480 kg), bet par uzvarētāju kļuva Artūrs Ozoliņš (0,910 kg).
Visbeidzot par paša veiksmēm (pareizāk sakot, aplaušanos) šajos mačos. Laivā biju kopā ar dēlu. Pirmās stundas vai pusotras laikā cītīgi ravējām zāles vienas salas līcīti, par ko tikām “dāsni” atalgoti – junioram viens paprāvs asaris nokratījās pusceļā līdz laivai, bet otrs 160 g dzīvsvarā tika pēc spraigas cīņas pievarēts. Man cīņas ar strīpainajiem bija jāizcīna 4 reizes biežāk, bet kopējais loms mazāks – 4 galvas un 140 grami. Labi, ka mājās kaķa nav, tas aiz smiekliem nobeigtos… Bija gan iespējas citā līcīti lomus papildināt, bet asari izmērā, kas pannai kaunu nedarītu, nebija pierunājami doties krastā un kratījās no mānekļiem nost. Kā nu bija, tā bija – līdakas neredzējām, bet vietas arī ar tādu necilu lomu izcīnījām tabulas vidusdaļā: junioram – devītā, man vienpadsmitā. Bet zivtiņas, kas krastā saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem aizbrauca bez dzīvības pazīmēm, līdz mūsu mājām tā arī netika, jo mistiskā kārtā kaut kur nozuda. Tradicionālās zivju zupas baudīšanas laikā, lai nemaisās pa kājām, pakāru kulīti koka zarā. Pēc maltītes nebija vairs ne kules, ne zivtiņu. Kur tās palika, Dievs vien zina…