Mušiņcopes komandas atskaite par dalību PČ Slovākijā

Latvijas mušiņmakšķerēšanas komanda ir atgriezusies no gada galvenajām sacensībām, mušiņmakšķerēšanas pasaules čempionāta, kas septembra sākumā norisinājās Slovākijā.

Šogad uz čempionātu aizbrauca 5 sportisti, kas visi pēdējos gados ir bijuši LV čempioni, gan komandu (k), gan arī individuālajās (i) ieskaitēs.

Tie ir:
1.Andis Vecvērdiņš (LČ 2016 i/k)
2.Andrejs Gusenkovs (LČ 2014 i/k)
3.Guntars Lagūns (LČ 2015 k)
4.Mārtiņš Plešs (LČ 2015 i/k)
5.Rolands Lipšāns. (LČ 2016 k)

Mārtiņs un Andis ir arī divu pēdējo gadu Lietuvas čempionāta sacensību uzvarētāji (attiecīgi, 2016. un 2017.gadā).

Uz sacensībām braucām dažas dienas agrāk, lai kopā ar nolīgto gidu mēģinātu izprast upes un arī noteikt, ko zivīm šajās upēs patīk ēst. Treniņos pamazām makšķerēšanas sistēmas izkristalizējās, zivis ķērās un vakarus pavadījām sienot mušas. Pēc trīs dienu treniņiem pārvācāmies uz sacensību bāzi.

Atgādinu, ka sacensības tiek organizētas pēc šāda formāta: katrā komandā ir 5 sportisti. Tā kā kopā piedalījās 29 valstu komandas un 5 individuāli sportisti, uz starta izgāja 150 sportisti no 30 komandām. Tālāk formējas jeb izlozējas piecas grupas, katrā 30 sportisti, pa vienam no katras komandas, kas savā starpā piecās sesijās sacenšas piecos dažādos ūdeņos (šajā čempionātā tās bija četras upes – Bela, Orava, Vaha un Poprad, un arī ezerā no laivas). Tātad, katram sportistam sesijā ir kāda no 30 vietām, kas dod ieskaites punktus. Pirmā vieta dod vienu punktu, 30.vieta – attiecīgi, trīsdesmit punktus. Komandas sportistu vietu summa veido sesijas rezultātu, sesiju vietu summa – kopējo rezultātu. Summējot – ideālā gadījumā komanda var iegūt 25 punktus (pirmās vietas visās 25 sesijās) vai vissliktākajā gadījumā komandai var būt 750 punkti, jeb visas pēdējās vietas. Šogad uzvarētājam, Francijas komandai bija 124 punkti, bet pēdējai vietai 569 punkti. Vietējie, slovāki, sakrāja 219 punktus. Mums – 474 punkti. Ceru, palika nedaudz skaidrāk.

Lai gan treniņos jau bijām atstrādājuši strādājošās sistēmas, sacensību ūdeņi izrādījās nedaudz savādāki, kā tie, kuros trenējāmies. Arī zivju sastāvs pamainījās, un lai gan treniņos koncentrējāmies uz alatu ķeršanu, sacensību ūdeņos parādījās foreles. Rezultāti nebija tie izcilākie.

Pēc pirmās dienas divām sesijām mūsu komanda nokļuva 21.vietā, kas tajā brīdī likās normāli, jo līdz 15.vietai pietrūka tikai 20 punktu (abās sesijā mums katram bija jābūt tikai par 2.vietām augstāk, kas neliekas daudz). Tomēr, tieši trešā sesija (atkal!) izrādījās mums liktenīga, jo tajā izcīnījām (precīzāk, palikām…) tikai 29.vietu. Lai gan trešās dienas ceturtajā un piektajā sesijā rezultātu uzlabojām (attiecīgi, 15. un 21.vieta), tas bija par maz, lai iekļūtu kārotajā divdesmitniekā. Noslēdzām sacensības 22.vietā. par uzvarētājiem kļuva jau pieminētā Francijas izlase, tiem sekoja čehi un spāņi. Mājinieki palika ceturtajā vietā. Pārsteigumu sagādāja Austrālijas komanda, kas ierindojās 5. vietā un spēja apsteigt praktiski vietējos makšķerniekus no Polijas.

Atzīstu, ka gribējām nostartēt labāk, jo mērķis bija tikt zem 20.vietas un, būtu pavisam labi, ja mēs nostātos tabulas pirmajā pusē. To principā uzskatu par iespējamu, ņemot vērā mūsu komandas salīdzinoši stipro sastāvu.

Individuāli vislabāk nostartēja Rolands, kurš 154 sportistu konkurencē ieguva 85.vietu. Rolandam sekoja Andis ar 89.vietu (atgādinu, ka abi bija pagājušā gada Latvijas čempioni komandu ieskaitē). Mārtiņš izcīnīja 103.vietu, Andrejs – 111. Guntars nostartēja vissliktāk un ierindojās 121.vietā.

Kas pietrūka? Lai gan esam apguvuši dažus sporta makšķerēšanas tehniskos veidus, tie vēl ir daudz jāpilnveido un jāapgūst jauni makšķerēšanas veidi. Ar nimfošanu vairs pasaules čempionāta “uzvarēt” nevar, pielietojamā makšķerēšanas tehnikai ir jābūt daudzveidīgai; pats galvenais, jāprot to izmantot attiecīgos brīžos.

Vēl viena nianse ir tā, ka pārāk bieži makšķerējot “iesprūstam” vietās, kur zivis nav vai ir maz. Tā vietā, lai noturētu sacensību tempu un meklētu aktīvo zivi, mēģinām no vienas bedres “izkasīt” zivis, kuras tur var noķert, bet ne vajadzīgajā skaitā. Arī, pārāk spītīgi pieturamies pie jau atstrādātas sistēmas, lai gan redzamas ka tā nestrādā – būtu nepieciešama elastīgāka pieeja un vairāk ticības sev. Ja zivis neķeras, tas nenozīmē ka tās tur nav vai pats neproti, vienkārši ir jāpamaina makšķerēšanas veids un pieeja, un tad arī zivis būs.

Par copi kalnu upēs – kā ir, tā ir, mums tas ir jaunums, bet ne attaisnojums.

Tālāk – mums ir jātrenējas un jāsporto tālāk; nākošgad plānojam braukt uz Eiropas čempionātu Čehijā, kuras ūdeņi un sacensību vieta mums jau ir labi pazīstami. Bet tagad gatavojamies Latvijas čempionāta noslēdzošajam posmam, kas pēc divām nedēļām (22.-24.septembrī) norisināsies Līgatnē.

Guntars Lagūns

O R I Ģ I N Ā L S

Sacensību rezultāti

©FB/2017 World Flyfishing Championship