Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Otrdien ap pusdienlaiku Komunālās pārvaldes traktortehnika izskalotās zivis ar visu jūraszāļu kārtu stūma kaudzēs, lai pēc tam vestu uz atkritumu poligonu "Ķīvītes" Grobiņas pagastā. Beigtās zivis klājušas pludmali, sākot no Dienvidu mola, gandrīz visā tās garumā. Tādā daudzumā izskalotas zivis līdz šim Liepājā vēl neesot pieredzēts.
"Tā kā apaļo jūras grunduļu ir ļoti daudz, tad ir lielāka iespēja tos izskalot lielā vairumā. Būtu tikai daži simti kilogramu, tad dzīvnieki visu apēstu, bet tagad tie nespēj visu notiesāt un cilvēks izskalotās zivis ievēro." Jūrā pie Kurzemes krastiem šo zivju ir ļoti daudz, norāda Ē. Urtāns. "Tūkstošiem tonnu. To daudzums Latvijas ūdeņos pārsniedz mencu nozvejas apjomu." Invazīvās zivis dodas virzienā uz Rīgas jūras līci, izplatoties ar ātrumu 30 kilometri gadā.
Iepriekš viņš dzirdējis, ka pārmetumus par krastā izmestām zivīm velta zvejniekiem, kuri tā varētu būt atbrīvojušies no lieka loma. "Es pievienojos zinātnieku uzskatam, ka grunduļi, tāpat kā stagari, aiziet bojā un, ja tuvāk krastam, tad tos izmet. Un zvejnieki nav vainīgi."
Vides pārvalde konsultējusies ar ihtilologu Andri Junkuru. Speciālists izteicis pieņēmumu, ka zivis, iespējams, gājušas bojā spēcīga vēja radīto viļņu ietekmē. Ja hidrobūvju tuvumā koncentrējas lielāks zivju bars, iespējama zivju masveida bojāeja, viļņiem tās triecot pret akmeņiem. Šādu pieņēmumu apstiprina arī tas, ka zivis gājušas bojā netālu no Liepājas ostas mola, bet mazākā apjomā - arī Bernātos un Papē, kur arī ir hidrobūves vai akmeņainas pludmales. Tāpat speciālists izteicis pieņēmumu, ka iemesls varētu būt arī jūragrunduļu dabiskā dzīves cikla beigas.
"Apstākļu sakritības dēļ esam ieraudzījuši daļiņu no tā, kas parasti paliek apslēpts. Sliecamies uzskatīt, ka tas ir dabisks process," sacīja Junkurs.
Versija par zivju saindēšanos tika izslēgta jau sākotnēji - beigto zivju vizuālais izskats neliecināja par šādām pazīmēm. Saindēšanās gadījumā būtu gājušas bojā visdažādāko sugu zivis, nevis tikai pārsvarā jūragrunduļi, turklāt tad beigtās zivis būtu izskalotas visā piekrastē, nevis tikai atsevišķās vietās, piebilda Junkurs.
Saistītie raksti: Liepājas pludmalē izskalotas tonnām beigtas zivis
Neesmu zinātnieks, bet neizklausās pārliecinoši - visi "vecie" grunduļi salasījās vienā vietā lai dotos uz citiem medību laukiem.
Zvejnieki murdu nebija aiztikusi ilgu laiku, ka rezultāta izmeta beigtus grundulus jo bija jau kirdikt
Līdz tam esam aizgajushi - versijas - = 1) apnika dziivot - njema un nospraga 2) neiztureja lielu vilnjoshanos, slikti palika apveemaas - nebija estgribas un nomira; 3) viļni panjema baru grundulju un trieca pret akmeni un nosita;4).....5)... 6)... cik domu tik versiju - a jeega?!!!
Par dzives cikla beigaam negribetos ticeet - jo nu tad lidzigai paradibai jabuut noverjamam katru gadu apm viena un taja pat laikā. Vai noverojumi, statistika , analize... a te versijas.
n) iedomajas ka ir putni... sagribeja lidot - aizmirsa, ka tomēr zivis un japeld - un nospraga
Uzdevu jautājumu labi pazīstamam cilvēkam, zvejniekam,kas arī šobrīd praktīzē,precoīzāk regulāri iet jūrā. Prasu ! Kas ? Kāpēc? Atbilde nebija ilgi jāgaida:"Vienkārši no kāda zvejas kuģa iegāzta krava jūrā" Un liekas daudz ticamāk,nekā sišanās pret akmeņiem. Tā pēkšņi.Kopš pagājušā gadusimteņa vidus kaut kā laikam akmeņi bijuši mīkstāki...
jaa un kolkaa pret diviem akmenjiem raga arii nositaas paardesmit tonnu grundulju un bushu, mazaas akmensbutes arii laikam aiz vecuma nospraaga:)) cirks!