Umurgas ūdenstilpnē ielaisti vienvasaras ālantu mazuļi

Umurgas dīķī ielaida 5000 vienvasaras ālantu, kas mēroja ceļu no SIA Emko plus audzētavas Daugavpilī. Zivju audzētājs Aleksandrs Maksims skaidroja, ka zivtelēm tas nemaz nav tāls ceļš, jo tās vestas arī uz Maskavu un Stokholmu. Mazie ālanti bija iepakoti īpašos ar skābekli pildītos maisos – 5 kg zivju mazuļu uz 20 l ūdens. Siltākā laikā ūdens apjomam uz šādu zivju mazuļu daudzumu gan jābūt divreiz lielākam. Līdz ar ālantiem maisos trāpījies arī pa kādam baltā amūra un platpieres mazulim.

Maisi daļēji tika ievietoti dīķa ūdenī, lai ālantēni aprastu ar temperatūras maiņu. Pēc tam Aleksandrs tos no maisa izlaida traukā ar dīķa ūdeni. Viņš tādējādi pārliecinās, vai tie šajā ūdenī jūtas labi. Tiem patika! – Ālantiem šis dīķis ir piemērots. Tie te iedzīvosies. Arī pie mums tie auga 5 hektārus lielā ūdenstilpē. Tiesa, mums tā tik ļoti neaizaug, – vērtēja sarunbiedrs. AlantiUmurgasDiki Tad mazuļus lēnām laida iekšā pašā dīķī. Daži lielākie un sparīgākie aši devās iepazīt dīķa āres un pa ūdeni, atsitot ar asti, peldēja kā mazas torpēdas. ( Foto: Zivju audzētājs Aleksandrs Maksims laiž Umurgas dīķī no Daugavpils atvestos ālantu mazuļus).

Audzētājs stāstīja, ka šī vasara daudziem zivkopjiem nav bijusi laba aukstā laika dēļ, jo tādā zivis nenārsto. Audzētavā Daugavpilī tas problēmas neesot radījis, jo viņi ūdeni silda ar saules kolektoru, tālab, piemēram, karpas un ālanti iznārstoja. – Daudzi šovasar sūdzējās, ka, teiksim, baltais amūrs nestrādā un neēd ūdenszāles. Bet tas to dara tikai siltā laikā. Amūrs nav cilvēks, to nevar pierunāt. Ja gribi, lai tas strādātu, ūdens jāsilda, – secināja Aleksandrs.

Audzētājs arī skaidroja, ka ir svarīgi ūdenstilpē ālantiņus laist no tās krasta, lai tie varētu labāk orientēties un paslēpties no iespējamiem plēsējiem. Tie ļoti labi protot maskēties. – Daudzi tos mēdz laist ūdenstilpes vidū un tad var redzēt, kā lielākie plēsēji tos citu pēc cita nolasa. Arī paši ālanti ir plēsēji, tiesa, ne tik aktīvi. – Tie ēd visu, kas peld pa ūdens virsmu, – kāpurus, vaboles, mailītes. Prakse rāda, ka ālants sasniedz tik svara kilogramu, cik hektāru plaša ir ūdenstilpe. Šeit tie var sasniegt 5 kg. Esmu redzējis arī 8 kg smagus, bet lielākus gan ne, – stāstīja zivju audzētājs.

Pirms pāris gadiem Umurgas dīķi apsaimniekošanā pārņēma Limbažu novada pašvaldības aģentūra ALDA. Pērn tam nolaida ūdeni un gultni iztīrīja no apauguma. Izvēle par labu ālantiem bijusi, jo tā ir netradicionāla, bet makšķerniekiem ļoti interesanta zivs – izmanīga, spēcīga, turklāt garšīga. Ar laiku Umurgas dīķī būs licencētā makšķerēšana. ALDA direktors Jānis Remess pastāstīja, ka vēlāk dīķī laidīs arī karpas. A. Maksims ieteica, ka uz šo ūdenstilpes platību laižams līdz pustonnai karpu. Ja to būs vairāk, nāksies tās papildus barot. Ja ir vēlme dīķī ielaist plēsējus, Aleksandrs ieteica zandartus. Tie esot mazāk nešpetni par līdakām.

Ālantu mazuļu laišanu Umurgas dīķī atbalstīja Latvijas Zivju fonds. Laika gaitā labiekārtos atjaunotās kādreizējās peldvietas apkārtni – iecerēts uzbūvēt laipu, uzstādīt šūpoles, tīkla piramīdu bērniem, tāpat koka zviļņus un ģērbtuvi.

O R I Ģ I N Ā L S