Plāno uzlabot Latvijas ūdeņu zivju resursu stāvokli

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Zivju fonda valsts budžeta dotācijas palielināšanas iespēju”. Informatīvais ziņojums sagatavots, lai pilnvērtīgāk nodrošinātu Zivju fonda dotācijas veidošanai valsts budžetā ienākošo maksājumu izmantošanu Zvejniecības likumā paredzētajiem mērķiem, tādējādi veicinot Latvijas ūdeņu zivju resursu stāvokļa uzlabošanu.

No valsts budžeta 2018. gadam Zivju fonda dotācijai papildus tiek atvēlēti 207 723 eiro, līdz ar to kopumā nākamajā gadā tas nodrošinās 925 500 eiro Latvijas ūdeņu zivju resursu uzlabošanas vajadzībām. Vienlaikus par 207 723 eiro tiek palielināta arī Zivju fondu veidojošo maksājumu ieņēmumu prognoze 2018. gada valsts budžetā.

Jau vairākus gadus saistībā ar saspringto situāciju valsts budžetā nebija iespēja nodrošināt Zivju fonda valsts budžeta dotācijas atbilstību Zivju fonda dotācijas veidošanai valsts budžetā ieskaitāmo dažādo maksājumu daļas apmēram. Līdz ar to minētos valsts budžeta ieņēmumus nebija iespējams pilnībā izmantot Zvejniecības likumā paredzētajiem mērķiem – zivju resursu izpētei, atražošanai un aizsardzībai. Risinājumu meklēšanai šajā jautājumā jau vairākus gadus ar Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem notikušas diskusijas, kuru rezultātā 2018. gadam rasts daļējs kompromisa risinājums dotācijas palielināšanai. Zemkopības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums un valdības protokollēmums paredz, ka arī turpmākajos gados vērtēs Zivju fonda dotācijas palielināšanas iespējas atkarībā no valsts budžeta līdzekļu pieejamības un attīstības perspektīvām.

Zivju fonda mērķis ir nodrošināt līdzekļus zinātniskiem pētījumiem, kas saistīti ar zivju resursu izpēti un piesārņojuma un dažādas saimnieciskās darbības ietekmi uz tiem, kā arī līdzekļus zivju atražošanas un aizsardzības pasākumiem. Laika posmā no 1999. līdz 2016. gadam ar Zivju fonda dotācijas atbalstu Latvijas ūdenstilpēs ielaisti vairāk nekā 38 miljoni zivju mazuļu un kāpuru. No tiem lielākā daļa ir plēsīgās zivju sugas – līdakas un zandarti, jo par to izmantošanu ir vislielākā interese no makšķernieku, zemūdens mednieku, komerczvejnieku un pašpatēriņa zvejnieku puses. Tāpat nodrošināts arī būtisks ieguldījums zivju ieguves uzraudzības un kontroles tehniskajam nodrošinājumam pašvaldībās un valsts institūcijās, kā arī zivju resursu pētījumiem Latvijas publiskajos ūdeņos.

Makšķernieku un zvejnieku biedrībām ir liela interese par Zivju fonda dotācijas lielumu un tās lietderīgu izmantošanu, jo gan makšķernieki, pērkot makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes un licences, gan zvejnieki, maksājot valsts nodevas par zvejas tiesību nomu, katru gadu valsts budžetā iemaksā ievērojamas summas. Turklāt biedrībām, kuru darbības mērķi ir saistīti ar zivju resursu izmantošanu un aizsardzību, ir interese ar Zivju fonda finansējuma atbalstu īstenot projektus Latvijas ūdeņu zivju resursu situācijas uzlabošanai un sabiedrības informēšanai šajos jautājumos.

Informatīvais ziņojums “Par Zivju fonda valsts budžeta dotācijas palielināšanas iespēju” pieejams Ministru kabineta tīmekļvietnē.

O R I Ģ I N Ā L S