Asiņainais līdaku pētījums

2009. gada pavasarī un vasaras sākumā (marts–jūnijs) starptautiska zinātnieku grupa veica pētījumu Baltijas jūras Zviedrijas piekrastes salu arhipelāgā par to, kā mānekļu izvēle, ūdens temperatūra un makšķernieka prasmes apieties ar zivi ietekmē tās iespējas izdzīvot pēc palaišanas brīvībā.

Pavisam summā – māneklis ietekmē gan iegūstamās zivs izmēru, gan tās traumu nopietnību, aukstā ūdenī plēsoņas tos biežāk ierij dziļi, arī makšķernieka meistarība āķu izņemšanā nereti ir izšķiroša. Tāpat līdakas iespējas izdzīvot ietekmē adekvātu rīku izvēle: kausēt ar diegu, protams, ir adrenalīns un bauda, bet, ja negribat zivi paturēt, tad jāņem inventārs, kas ļauj iespējami ātri izvadīt, atbrīvot un palaist atpakaļ ūdenī.

Āķi, kas bija iedūrušies dziļi žaunās vai aortā, pētījuma laikā tika nokniebti, lai nenodarītu vēl lielākus audu bojājumus. Visas līdakas pēc noķeršanas tika atlaistas iespējami ātri, lietojot bezmezglu uztveramos tīkliņus vai satverot tās aiz žaunu vākiem. Visas līdakas āķu atbrīvošanas un mērīšanas laikā tika novietotas uz mīksta paklājiņa, mānekļi tika izņemti ar garām knaiblēm. No 862 līdakām tikai 5 noasiņoja un aizgāja bojā īsi pēc noķeršanas.

Kuri bija rezultatīvākie mānekļi? Pētījumā tika izmantoti 6 dažādu veidu mānekļi – roteri ar pušķi aizmugurē (backtail), džerki, lieli gumijas mānekļi, mušas, teilbeiti (džerki ar gumijas vibroasti) un vobleri. To svars bija līdz pat 250 g, izmērs – 15–21 cm, bet auklas tests – 40 kg. Kopā tika noķertas 862 līdakas (39–113 cm garas). Ūdens temperatūra svārstījās no 2 līdz pat 22°C. No 862 līdakām 410 tika izvilktas uz džerkiem, 198 uz mušām, 106 uz teilbeitiem, 74 uz roteriem, 51 uz vobleriem, 23 uz gumijas.

Pētījumā gan nav minēts, cik daudz ar katru mānekļa veidu spiningots, tāpēc par to efektivitāti drošus secinājumus izdarīt nevar.

Attēlā: Uztveramais tīkliņš bez mezgliem ir daudz saudzīgāks. Ja līdakas taisāties laist vaļā, tad mezglu tīkliņš jānomaina pret šādu, lai nesaskrāpētu zivs sānus. Mazās brūces rada infekcijas iekļūšanas risku

Gribi atlaist līdaku? Dari to pareizi!

• Neizmantojiet sīkus āķus. Tie ieķeras niknāk un dziļāk.

• Nekausējiet zivi ilgi sava prieka pēc. Lietojiet atbilstoša izmēra un stipruma makšķerrīkus. Nevajag iet pēc trofejas ar mikrodžiga kātu.
• Ja iespējams, neņemiet lomu ārā no ūdens (ātrs foto ir okei). Ja esat izņēmis, tad visās ķirurģiskajās operācijās centieties būt precīzs un ātrs.
• Fotografējot turiet līdaku horizontāli ar abām rokām – aiz žaunām un aiz vēdera. Ja turēsiet vertikāli vai svērsiet aiz žaunām, tai var rasties neatgriezeniskas iekšējo orgānu traumas.
• Sveriet zivi tam paredzētā maisā vai uztveramajā tīkliņā.
• Lietojiet atpletēju, āķu standziņas, knaibles, cimdus (vai vismaz saslapiniet rokas).
• Karstā vasarā nelieciet zivi uz sakarsētas laivas grīdas vai sola. Vismaz saslapiniet to, lai līdaka, kas ir aukstasiņu radība, neizcepas.
• Izmantojiet gumijotu bezmezglu uztveramo tīkliņu, lai nesaskrāpētu zivs sānus. Skrāpējumi var radīt brūces, kur iekļūst infekcija.

Attēlā: Lai pirms atlaišanas neradītu iekšējas traumas, līdaka ir jātur horizontāli, nevis vertikāli – viena roka aiz žaunu vāka, otra zem vēdera. Tas, ka zivs pēc brīvlaišanas aizpeld, vēl nenozīmē, ka tā izdzīvos.

Lūpā, žaunās, aortā vai aukslējās? Apkopojot statistiku, redzams, ka 81,4% gadījumu āķi bija iesēdušies līdakai lūpā, 8,7% plēsoņu tos bija ierijušas žaunās, 5% aukslējās, bet 4,9% – aortā. Dzīvībai bīstamākajās vietās (aorta, žaunu loki) visbiežāk bija nonākušas mušas. 70,7% gadījumos šie mānekļi bija ieķērušies lūpā, 5,6% gadījumu aukslējās, 10,1% aortā, bet 13,6% – žaunās. Arī lielie roteri diezgan bieži bija jāvelk ārā no žaunām (13,5%). Vēl jāpiemin džerku un gumijzivju ierīšana žaunās – attiecīgi 6,8% un 8,7%. Pārējie mānekļi dzīvībai bīstamajās vietās tika fiksēti retāk.

Attēlā: Noteikti zināt sajūtu, kad, ieejot karstā saunā, ar pliku dibenu apsēžaties uz augšējās lāvas. Tāds pats efekts ir līdakai, ja to pēc izvilkšanas uzliekat uz uzkarsētā laivas beņķa. Ja gribas smukuli palaist atpakaļ, tad vismaz saslapiniet ar ūdeni virsmu, uz kuras veiksiet āķu atbrīvošanu un zivs mērīšanu

Kuri mānekļi izraisa vislielāko asiņošanu? 87,2% līdaku asiņošana netika novērota. Būtiska tā bija 8,7%, mērena – 5,1%. Visnežēlīgākās izrādījās mušas – 14,6% līdaku, kas uz tām tika noķertas, bija novērojama stipra asiņošana, 4,5% – mērena. Otrs sliktākais rādītājs šai parametrā bija vobleriem (7,8%). Arī lielajiem roteriem kopējais procents bija salīdzinoši augsts – mērena asiņošana 10,8%, bet būtiska – 6,8% gadījumu. Džerkiem rādītāji vidēji – 5,9%, bet 5,6% – mērena. 95,7% līdakām, kas bija pakampušas lielos gumijas mānekļus, kā arī 93,4% teilbeitu upuru asiņošanas netika fiksēta, kas bija labākie rezultāti starp visām mānekļu grupām.

Ja mānekļi bija nokļuvuši aortā vai žaunās, tad lielākoties asiņošana bija mērena vai būtiska. Ja savukārt āķi bija lūpā vai aukslējās, tad asiņu bija vismazāk.

Interesanti, ka stipra asiņošana izmēros lielākajām līdakām bija biežāk nekā mazākajām sugas pārstāvēm. Tas var būt saistīts ar to, ka lielās ir spēcīgākas un niknāk cīnās pretī, iegūstot nozīmīgākus audu bojājumus.

Galvenie secinājumi. Pētījums atklāja, ka mānekļa veids ietekmē to, kur āķi tiek ierīti un ieķeras līdakas mutē. Iepriekš veikti pētījumi arī parādījuši, ka mazākus mānekļus zivis ierij dziļāk. Tas, ka šinī pētījumā lielākas traumas veicināja spininga muša, var būt saistīts ar vadīšanas tehniku – tās tiek vilktas ļoti, ļoti lēni, ar garām pauzēm, kas plēsoņai dod lielākas iespējas uzbrukt spēcīgi un precīzi. Tas arī norādīts kopējos secinājumos. Kas attiecas uz mākslīgo mānekļu izmantošanas tehniku kopumā – jo lēnāk spiningotājs to vada, jo lielāka iespēja, ka zivs ierīs dziļi. Agrākos pētījumos dziļi ierītas ir arī gumijzivis, taču Baltijas jūras pētījuma gadījumā tika izmantoti palieli gumijas mānekļi, tāpēc to āķi pārsvarā bija iesēdušies mazāk bīstamās vietās – lūpās un aukslējās.

Runājot par mānekļu izmēra un loma garuma kopsakarībām, viss ir vienkārši – jo lielāks māneklis, jo lielāka zivs. Vēl tika secināts, ka līdakas izmēri vienāda izmēra mānekļiem arī var atšķirties. Tomēr šinī pētījumā neizdevās atrast viennozīmīgas kopsakarības starp mānekļa veidu un līdakas lielumu.

Viens no galvenajiem pētnieku ieteikumiem: lai jūsu plēsoņai būtu lielākas iespējas izdzīvot, izvēlieties lielus mānekļus. Tos līdaka retāk ierij dziļi, un tie nodara mazāku kaitējumu audiem.

Gunārs Klēģers©Copeslietas2017