Vircavas upē masveidā iet bojā zivis

Tūkstošiem bojā gājušas zivis, kuras upes straume nes uz Lielupi, neskaitāmi ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki, kuri saķērušies upes krasta zālē. Baiss skats, pēc kura pamanīšanas vietējie iedzīvotāji ir pārliecināti, upē iepludinātas ķimikālijas.

Vīķes, raudas, asari, līdakas, līņi. Zivju sugas pārstāves, kuru pārpalikumi vietām, biezā slāni klāj Vircavas upes krastus. Gan mazas zivtiņas, gan tādas, kuras katrs makšķernieks uzskatītu par labu lomu. Pagasta iedzīvotāji saka, ka ir izpētījuši upi vairākus kilometrus pa straumi uz augšu, visus paveras bēdu ieleja.

Pagasta iedzīvotājs:
”Daudzām lielajām līdakām, kuras iepriekš redzējām, uz sāniem bija dīvaini, sarkani pleķi. It kā zivis būtu apdegušas no kaut kādas ķīmijas.”

Nelaimi konstatējušie uzreiz ziņojuši Valsts vides dienestam, tie nekavējoties atbraukuši. Ļoti daudzas raudas klāj melni plankumi kas nozīmē, ka tajās ieperinājies parazītiski kāpuri, kuri lielā koncentrācijā var nogalināt mazas zivis. Bet ņemot vērā, ka bojā aizgājis tik liels skaits dažādu sugu zivis, slimību, parazītus kā cēloni var izslēgt no saraksta.

Hardijs Verbelis, Valsts vides dienesta pārstāvis:
”Mēs pie upes dzīvojāmies ceturtdien, piektdien. Teritoriju var lēst aptuveni 20 kilometru robežās, kurā mēs konstatējām zivju neadekvāto uzvedību. Pēc apsekošanas un visu faktu izvērtēšanas ir doma, ka no laukiem, meliorācijas caurulēm, kāds upē ir ielaidis kādas ķīmiskas vielas. Vēl nav noskaidrots, kas tā ir par vielu un mēs turpinām strādāt.”

Pirmās, beigtās peldones inspektori manījuši aptuveni divus kilometrus virs Lielvircavas baznīcas, kas atbilst pieminētajām attālumam. Upes krastus, no Vircavas līdz Lielvircavai, lielākoties klāj lauksaimniecības zeme. Bez Tabu dodas arī uz Vircavas pagasta pārvaldi pie vadītājas Ritas Borščevskas, bet viņa atbild, ka bez Jelgavas novada domes vadības svētības ar medijiem runāt nedrīkst.

Dace Keņepone, Jelgavas novada domes preses sekretāre:
”Ja jūs gribat baumas, tad variet iziet no pagasta pārvaldes un nointervēt cilvēkus. Viņi izstāstīs, kas viņiem liekas, bet attiecībā par informāciju, kas tas ir un kas ir noticis, pagasta pārvaldes vadītājs runās tad, kad es būšu noskaidrojusi informāciju. Labi? Sēžam un gaidām.”

Gaidīšana beidzas ar atzvanu un paziņojumu, ka vietējā pagasta vadītājai komentārus medijiem sniegt neatļauj. Tātad, šobrīd vēl nav skaidrs, kas īsti noticis, kas nonācis upē un izraisījis zivju masveida bojā eju, bet Valsts vides dienestā sola, ka viņi lietu izmeklēs rūpīgi un jau ir iesaistīti citi dienesti, laboratorijas, ar kuru palīdzību cer noskaidrot taisnību.

o r i ģ i n ā l s